Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien pauda gatavību parakstīt asociācijas līgumu ar Ukrainu, taču uzsvēra, ka vispirms tai jāizpilda Briseles izvirzītās prasības.
Pēc bloka līderu samita noslēguma izplatītajā paziņojumā teikts, ka ES līderi ar nepacietību gaida novembra nogalē Viļņā plānoto Austrumu partnerības samitu, kurā iecerēts parakstīt šo vienošanos.
Taču vienlaikus uzsvērts, ka vienošanās parakstīšana iespējama vien tad, ja ir "apņēmīga rīcība un taustāms progress" ES izvirzīto prasību izpildē.
Viena no galvenajām ES prasībām Kijevai ir rast visām pusēm pieņemamu ieslodzītās ekspremjeres Jūlijas Timošenko lietas atrisinājumu, kā arī novērst "selektīvo taisnīgumu" un nodrošināt tiesu un vēlēšanu sistēmas reformas.
Kā LETA jau ziņoja, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pagājušajā nedēļā atzina, ka būtu gatavs parakstīt likumprojektu, kas ļautu Timošenko doties ārstēties uz ārvalstīm.
Taču Eiropas Parlamenta īpašie sūtņi norādījuši, ka ar Kijevas ieceri ļaut Timošenko doties ārstēties uz ārvalstīm, visticamāk, Vāciju, varētu arī nebūt pietiekami.
Šomēnes Kijevā pēc sarunām ar Janukoviču Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle apliecināja, ka Vācijas piedāvājums uzņemt ārstēšanā Timošenko paliek spēkā.
Ukrainas valdība 18.septembrī apstiprināja asociācijas līgumu ar ES. Kijeva cer līgumu parakstīt ES-Austrumu partnerības samitā, kas notiks Viļņā 28. un 29.novembrī.
Parakstīšana vairākkārt tika atlikta Kijevas un Briseles domstarpību dēļ, īpaši jau saistībā ar ekspremjeres un opozīcijas līderes Timošenko turēšanu apcietinājumā.
Ekspremjeres meita Jevgēņija Timošenko aizvadītajā vasarā apliecināja, ka apcietinājumā turētajai politiķei nepieciešama steidzama muguras operācija.
ES uzskata, ka Ukrainas tiesas spriedums Timošenko lietā bijis prezidenta Janukoviča politisks lēmums, kurš šādā veidā centies atbrīvoties no bīstamās konkurentes.
2011.gada oktobrī Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods par Ukrainai neizdevīga gāzes piegāžu līguma noslēgšanu ar Krieviju.
Pati ekspremjere savu ieslodzīšanu uzskata par viņas bijušā prezidenta vēlēšanu konkurenta Janukoviča politisku vendetu.
Kijevas eirointegrācijas plāni izraisījuši asu kritiku no Kremļa puses, kas piedāvā Ukrainai kļūt par pilnvērtīgu Muitas savienības dalībvalsti.
Gaidāmā asociācijas līguma parakstīšana bija iemesls "muitas karam", kas Krievijas un Ukrainas starpā izraisījās augustā, kad Krievijas muita uz robežas veica pastiprinātas visu Ukrainas preču pārbaudes, uzskata eksperti.
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.