Sarunās par nākamā gada budžeta ieņēmumu daļu ir tuvinājušās "Vienotības", "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "olšteiniešu" deputātu grupas pozīcijas, savukārt Reformu partija (RP) piekāpties nav gatava un ir palikusi savās pozīcijās, šorīt telekanālā LNT sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Starp koalīcijas partneriem asākās domstarpības ir jautājumā par darbaspēka nodokļiem - RP prasa, lai tiktu saglabāta pērnajā gadā likumā ierakstītā apņemšanās par 2 procenta punktiem mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), savukārt "Vienotība", kuras pozīcijām pieslējušies VL-TB/LNNK un "olšteinieši", piedāvā mērenāku samazinājumu, turklāt nevis IIN, bet sociālajām iemaksām.
Vilks uzsvēra, ka darbaspēka nodokļus var mazināt arī ar sociālo iemaksu palīdzību, kas turklāt neskartu pašvaldības, kuras īpaši satraucot iespējamā IIN būtiskā samazināšana. Šajā jautājumā, pēc Vilka vārdiem, RP gan esot panākusi pretī, bet kopumā RP palikusi savās pozīcijās.
Ministrs izteicās, ka ideja par darbaspēka nodokļu mazināšanu jau esot laba, taču kļūda bijusi ierakstīt to likumā, turklāt ar konkrētiem iespaidīgiem skaitļiem. Tagad šis pērnā gada lēmums radot problēmas - situācija mainās, bet trūkstot elastīguma. IIN samazināšana likumā pērn tikusi nostiprināta kā viens no diviem ultimātiem, bez kuriem budžets draudējis izgāzties - RP ultimāts bija par IIN, savukārt VL-TB/LNNK izvirzīja "demogrāfijas ultimātu". Vēl ticis prasīts likumā atrunāt, ka veselības nozarei pienākas finansējums 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas, Vilka skatījumā, būtu neprātīga un ilgu laiku neizpildāma prasība, kura likumos līdz ar to netika ierakstīta.
Koalīcijas partneru viedokļi saduras arī jautājumā par neapliekamā minimuma izmaiņām. Vilks stāstīja, ka "Vienotība" piedāvā ieviest progresīvu neapliekamo minimumu, kam iebilstot arī VL-TB/LNNK un "olšteinieši". Politiķis tomēr domā, ka šajā gadījumā partijas nonāks līdz kompromisam, un tā vietā varētu vairāk celt atvieglojumus par apgādājamiem. Vilks atzina, ka no "Vienotības" puses pieļauj tikai nelielus kompromisus budžeta sarunās.
Vilks atzina, ka budžeta sarunas rit ļoti smagi. Gadījumā, ja koalīcija nespēs vienoties par budžetu, Vilks domā, ka tad labāk jautājumu nemaz nevirzīt uz Saeimu un dzīvot nākamgad ar šā gada budžetu, līdz ar to valsts finanses būs sabalansētas, tomēr nebūs paredzēti līdzekļi izaugsmei. Šāds risinājums nav labs, bet tas ir risinājums, izteicās politiķis.
Vilka prioritātes nākamā gada budžeta izdevumu palielinājumam būtu skolotāju algas, mediķu algas, minimālās algas celšana, ceļu uzlabošana un iekšlietu struktūru aprīkojuma pilnveidošana.
Ministrs uzsvēra, ka milzīgas papildus summas nākamā gada budžetā sadalīt nevarēs, jo, lai arī izaugsme Latvijas ekonomikā ir, tā ir mērena. Koalīcijas partneru piedāvājumus nodokļu ieņēmumu palielināšanai viņš ir gatavs vērtēt, tomēr uzsver, ka ne par visu iekasēšanas iespējām ir tikpat optimistisks kā kolēģi.