Tāpat kā marta otrā dekāde, arī mēneša beigas šogad bijušas aukstākās pēdējos 50 gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Marta trešā dekāde Latvijā tika aizvadīta ar pārsvarā aukstu, sausu un saulainu laiku. Dekādes vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 4,6 grādi, kas bija pieci grādi zem normas.
Tikai vienu grāda desmitdaļu siltāka marta trešā dekāde ir bijusi 1980.gadā, bet viszemāk šai laika periodā dekādes vidējā gaisa temperatūra ir noslīdējusi 1952.gadā, kad dekādes vidējā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz mīnus 11,6 grādiem.
Lielākoties šā gada marta trešajā dekādē laika apstākļus Latvijā noteica anticiklons. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās četrus līdz desmit grādus zem normas, debesīs spoži spīdēja saule un tikai vietām zemi sasniedza pa kādai sniega pārsliņai. Divās naktīs termometra stabiņš noslīdēja zem mīnus 20 grādiem, viszemāko gaisa temperatūru šajā dekādē - mīnus 24,5 grādus - sasniedzot 23.marta naktī Zosēnos.
Maksimālā gaisa temperatūra marta izskaņā bija plus 5,9 grādi, kas reģistrēti Stendē 27.martā.
Atjaunojoties ciklonu darbībai, nedaudz augstāk gaisa temperatūra pakāpās dekādes pēdējās dienās. Nokrišņu zonām šķērsojot Latviju, 30.martā un 31.martā neliels un mērens sauss un slapjš sniegs bija visā Latvijā.
Dekādes sniega segas biezums kopumā Latvijā bija divas reizes lielāks par normu. Tās teritoriālais sadalījums bija bez būtiskām izmaiņām. Visbiezākais sniegs vēl joprojām klāja Austrumlatvijas iekšzemes rajonus - dekādē vidēji 18 līdz 41 centimetrs, Alūksnē - 50 centimetri, kas divas līdz 3,5 reizes pārsniedz normu. Turpretī jau no marta sākuma gandrīz bez sniega bija Kurzemes rietumu jūras piekraste - tur tikai atsevišķās dienās marta trešajā dekādē bija no 0,5 līdz vienam centimetram bieza sniega sega.
Vējš dekādes laikā pārsvarā bija lēns, brāzmās nepārsniedzot 15 metrus sekundē.