Gaisa temperatūrai pazeminoties straujāk nekā ūdens temperatūrai Baltijas jūrā, pastāv iespēja, ka atkal var veidoties ūdensstabi, kādi šovasar Latvijas piekrastē novēroti vairākas reizes, ziņo Latvijas Televīzija.
Vēsā laika dēļ sāk pazemināties arī ūdens temperatūra, taču jūrā tas notiek lēni, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumi. Jūras piekrastē Kurzemē un Rīgas līča piekrastē Vidzemē ūdens temperatūra pazeminājusies līdz +15..+19 grādiem.
Valdošo dienvidrietumu vēju dēļ vēsāks ūdens ir Rīgas līča piekrastē Kurzemē posmā no Kolkas līdz Rīgai - ap +15..+17 grādiem. Piemēram, Vakarbuļļos ūdens temperatūra pazeminājusies līdz +17, Vecāķos - līdz +15 grādiem, liecina Rīgas domes sniegtā informācija. Savukārt Ķīšezerā un Bābelīša ezerā ūdens vēl ir attiecīgi +19 un +20 grādu silts.
Citos Latvijas ezeros, kā arī lielākajās upēs ūdens temperatūra ir +18..+21 grāds. Tuvākajās dienās ūdens kļūs arvien vēsāks.
Tā kā šajās dienās ūdens temperatūra jūrā saglabājas relatīvi augsta, bet virs jūras ieplūst aukstas gaisa masas, rodas labi apstākļi, lai veidotos ūdensstabi, kas šovasar Latvijas piekrastē novēroti vairākas reizes.
Virpuļviesuļu enerģijas avots ir siltais jūras ūdens, kas kontrastā ar auksto gaisu strauji iztvaiko, ceļas augšup, radot lokālus, bet lielus lietus-gubu mākoņus, kuros veidojas gaisa cirkulācija, kas var izveidoties kā ūdensstabs.
Viens no priekšnosacījumiem, lai veidotos ūdens stabi, ir temperatūras atšķirība starp ūdens virsējiem slāņiem un gaisa temperatūru aptuveni pusotra kilometra augstumā. Ja ūdens ir vismaz 13 grādus siltāks, tad virpuļviesuļi virs ūdens var veidoties.