Lai gan lietus radītie bojājumi pirmdienas vakarā un otrdienas naktī bijuši nelieli un glābšanas dienesti būtiskus izsaukumus nav saņēmuši, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina, ka šī nedēļa vēl nesīs lietavas un pērkona negaisus.
LVĢMC pārstāve Tamāra Ivanova Neatkarīgai stāsta, ka vētra, kas plosījās no pirmdienas uz otrdienas nakti, nav pārsniegusi vēja brāzmu rekordu, jūras piekrastē sasniedzot vien 13 metrus sekundē, taču arī turpmākā nedēļa solās būt vēsa, un daudzviet iespējams gan pērkona negaiss, gan spēcīgas lietusgāzes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere stāsta – kaut arī negaiss un zibeņošana bijusi iespaidīga, būtisku negadījumu nav bijis. «Vakarnakt Rīgā saņemti 11 izsaukumi saistībā ar nolauztiem zariem uz ceļa braucamās daļas. Saņemts izsaukums arī uz Jūrmalu, kur uz vieglās automašīnas vētras laikā uzkritis koks, taču auto vadītājs tobrīd mašīnā nav atradies un dzīvībai briesmas nedraudēja. Aizputes novadā uz kādas dzīvojamās mājas vētras laikā uzkritis koks, taču, kad VUGD glābēji ieradušies izsaukuma vietā, mājas saimnieki jau paspējuši koku nocelt no mājas jumta.»
Negaisa laikā pastiprinājušās arī lietusgāzes, un Aizputes novadā applūdusi, kāda dzīvojamā māja. Jāteic, ka sava daļa vainas jāuzņemas bebram, kurš, izveidojot dambi, nosprostojis ūdens noteci.
Jelgavas novada domes pārstāve Līga Klismeta Neatkarīgajai stāsta, ka spēcīgajā vējā Jelgavā nolauzts tikai viens koks, taču Jelgavas novada Sesavas pagastā izskalots ceļa posms, kas remontēts.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola skaidro, ka otrdienas naktī negaisa laikā izsaukumi, piemēram, saistībā ar krītošiem zariem vai zibens spērieniem, nav saņemti. «Negaiss pieņēmās spēkā ap pulksten desmitiem. Parasti ap šo laiku cilvēki ir mājās, tā ka risks gūt traumas bija minimāls.»
Lai gan Latvijā vētras postījumi bija nelieli, Klaipēdā vēja brāzmas sasniegušas līdz pat 32 metriem sekundē. Daudzviet vētra aplauzusi kokus un pieci no tiem uzkrituši automašīnām.
Kā vēsta portāls Ve.lt, vētras brīdi traucēti mobilie sakari, pārtrūkusi elektroenerģijas padeve, kā arī applūduši pagrabi un dzīvokļi.
Šajā vasarā vētras Latvijā paņēmušas divu cilvēku dzīvības. NMPD dati liecina, ka Kurzemē dzīvību zaudēja sešus gadus vecs zēns, kurš vētras laikā atradās fermā, kad tai tika norauts jumts, – vēja nests šīferis trāpīja zēnam pa galvu. Rīgā dzīvību zaudēja 70 gadus veca sieviete, kurai uz galvas uzkrita zars, taču Rīgā kāds 53 gadus vecs vīrietis guvis zibens triecienu – vīrietis vētras laikā stāvējis pie atvērta loga un runājis pa telefonu. Mediķu ierašanās brīdī vīrietis bijis pie samaņas un briesmas viņa dzīvībai nav draudējušas.
***
Ieteikumi negaisa laikā
• Negaisa laikā bez īpašas vajadzības neiet ārpus telpām, aizvērt logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus, kā arī parūpēties, lai telpās nebūtu caurvēja, ar to telpā var iekļūt lodveida zibens.
• Nekurināt plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens.
• Turēties tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm. Turēties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa lādiņa var tikt novadīta uz ēku.
• Atvienot radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmantot sadzīves elektrotehniku un tālruni.
• Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā, tāpēc vajag atrast ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmantot nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Nepalikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam.
• Ja klajā laukā nav, kur patverties, nogulties zemē. Ja iespējams, izvēlēties sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem.
• Neslēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem — ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi, ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz.
• Negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt. Jāattālinās no ūdenskrātuves drošā attālumā.
• Kalnos turēties tālāk no virsotnēm un augstām klinšu smailēm. Censties nokļūt līdz kalna pakājei. Metāla priekšmetus — alpīnistu uzkabi, cērtes, katlus ielikt mugursomā un novietot 20–30 metru attālumā no pašu atrašanās vietas.
Avots: VUGD