Agrāk visbiežāk ādas vēža pacienti bija 70 līdz 80 gadus veci, bet pēdējā desmitgadē pie onkologiem biežāk vēršas pacienti, kuriem ir nedaudz virs 30 gadiem, aģentūru LETA informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Dace Kārkliņa.
Onkologs Jānis Eglītis to skaidro ar paradumu maiņu sabiedrībā, kad cilvēki vairāk laika pavada dienvidu kūrortos, kas mūsu baltajam ādas tipam nav īsti piemēroti, turklāt arvien biežāk tiek apmeklēti solāriji, kas arī slikti ietekmē ādas veselību.
Vienlaikus pēdējās desmitgadēs ir vērojama tendence pieaugt saslimstībai ar ādas vēzi - pērn reģistrēti 974 jauni saslimšanas gadījumi un 54 ādas vēža pacienti miruši, informēja Kārkliņa.
Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, būtiska nozīme ir laicīgai diagnostikai, jo šis audzējs ir vizuāli diagnosticējams, tāpēc viegli un veiksmīgi ārstējams agrīnās stadijās. Tāpēc Austrumu slimnīca 7.maijā, kad tiek atzīmēta Eiromelanomas diena, aicina cilvēkus bez maksas pārbaudīt ādas veidojumus.
7.maijā jau piekto gadu Latvijas Onkoloģijas centra poliklīnikā, Hipokrāta ielā 4, no plkst.14 līdz plkst.16 onkologi bez maksas pārbaudīs dzimumzīmes un ādas jaunveidojumus, kā arī sniegs konsultācijas par ādas veselības jautājumiem. Atšķirībā no ierastās prakses šīm ārstu konsultācijām nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Bezmaksas pārbaudēm var pieteikties no 28.aprīļa, zvanot pa tālruni 67 000 610.
Latvijas Onkoloģijas centrā strādā multidisciplināra ārstu komanda, kas nodarbojas gan ar savlaicīgu diagnostiku, gan audzēju mūsdienīgo terapiju, - onkologi, ķirurgi, sejas žokļu ķirurģi, radiologi un onkoloģi ķīmijterapeiti, imunologi.
Jau no 1999.gada Latvijas Onkoloģijas centrā ādas audzēju diagnostikai izmanto dermatoskopu, kas ļauj noteikt pareizo diagnozi pat 0.stadijā. Ādas audzējus ārstē gan terapeitiski, gan ķirurģiski.
Lai izvairītos no saslimšanas ar ādas vēzi, īpaši ir jārūpējas par bērnu aizsardzību no saules jau agrā vecumā, regulāri ik pēc divām stundām lietojot saules aizsargkrēmu ar maksimālo aizsardzības indeksu vai īpaši bērniem piemērotu saules aizsargkrēmu. Bērniem, atrodoties saulē, ir jāvalkā krekliņš, cepurīte un saulesbrilles. Līdz trīs gadu vecumam bērni ir īpaši jāsargā no saules.
Tāpat uzmanība jāpievērš saules aizsardzības faktoram. Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijas saistībā ar saules aizsargkrēmiem nosaka, ka tiem ir jāpasargā ne tikai no ultravioletajiem B stariem, bet arī A stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, cenšoties panākt homogēni vienādu aizsardzības stiprumu gan pret B, gan pret A stariem.
Īpaši uzmanīgiem pret ādas veidojumiem jābūt cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem matiem, zilām vai zaļām acīm, kam slikti veidojas iedegums, bet kas ātri apdeg saulē, pusmūžā no 40 gadiem, jo dzīves laikā uzkrātais ultravioletais starojums summējas, piemēram, melanomu visbiežāk konstatē 40 līdz 60 gadus veciem cilvēkiem. Tāpat jāuzmanās cilvēkiem, kuriem dzīves laikā bijuši saules apdegumi, īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā, īpaši smagas formas ar pūšļiem, un cilvēkiem, kuriem ir liels ādas pigmentēto veidojumu skaits kopš bērnības vai kuri daudz sauļojas saulē vai bieži apmeklē solāriju.
Tāpat riskam ir pakļauti cilvēki, kuri strādā saulē, piemēram, celtnieki, dārznieki, lauku darbu strādnieki, sētnieki un tie, kuri brīvo laiku pavada saulē - piemājas dārzā vai sportojot, piemēram, spēlē golfu, sērfo. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt arī iedzīvotājiem, kuriem jau bijušas ādas audzēju ļaundabīgās formas, kuru tuvākiem radiniekiem atklāti ādas vēža gadījumi, kā arī cilvēkiem, kuriem veikta audu vai orgānu transplantācija, un HIV pacientiem.