Lielākajās upēs straujāk ceļas ūdens līmenis

Aizvadītajā diennaktī palielinājusies Latvijas upju notece. Ūdens līmeņa celšanās kļuvusi straujāka, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ūdens līmeņu celšanās kļuva straujāka. Daugavā no Ullas līdz Jēkabpilij, Rēzeknē, Gaujā, Amatā, Salacā Lielupē, Mēmelē un Mūsā līmeņi paaugstinājās ar intensitāti 1-20 cm, Dubnā, Aiviekstē, Lielajā Juglā, Ogrē, Ventā un Abavā 11-39 cm diennaktī. Savukārt Daugavas augštecē un Bārtā bija vērojama ūdens līmeņu pazemināšanās.

Lielākajās Latvijas upēs ledus apstākļi būtiski nemainījās. Upes pārsvarā klāj ledus sega, kas daudzviet ir nepilna. Turpinās pakāpeniska ledus segas sairšana, ledus paliek plānāks, trauslāks un tumšāks. Latgales un Vidzemes upēs daudzviet uz ledus ūdens, ledus pacelts, gar krastiem vaļumjoslas. Arī Lielupē un Ventā ledus vietām pacelts. 10. martā ledus biezums Daugavā bija 25-55 cm, Dubnā pie Sīļiem 20 cm, Aiviekstē pie Lubānas un Rēzeknē pie Griškāniem 34 cm, Gaujā pie Valmieras un Carnikavas 38 cm.

Tuvākajās dienās upēs turpināsies ūdens līmeņu paaugstināšanās. Atsevišķos straujākos Latvijas rietumu un centrālās daļas upju posmos iespējama ledus segas sairšana.