Rīgas ostas pievārtē ledus biezums pārsniedz pusmetru, sablīvējumos - metru

Ledus biezums pie izejas no Rīgas ostas sasniedz 50-55 centimetrus, bet vietās, kur veidojas sablīvējumi jeb torosi, - pat metru, par to Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC) informējis ledlauža "Varma" kapteinis.

LVĢMC hidrologi aģentūrai BNS sacīja, ka ledus biezums un blīvums tuvākajās dienās vēl pieaugs, taču marta sākumā process apstāsies un ledus daudzums Rīgas līcī vairs būtiski nepalielināsies.

Pēc hidrologu teiktā, ledus līcī ir tik blīvs, ka tagad nepalīdzēs arī stiprs vējš, kas citkārt ledu salauž un atsevišķas vietas atbrīvo no ledus.

Skaidrs, ka tik liels ledus daudzums arī kusīs ilgi. Visticamāk, kuģošanas situācija Rīgas līcī būtiski uzlabosies tikai marta beigās vai aprīļa sākumā.

Pērn pēdējie ledus gabali līcī izkusa aprīļa pašās beigās. Turklāt, ņemot vērā, ka pērn pavasaris iestājās strauji, visticamāk, arī šogad ledus pilnībā izkusīs ne ātrāk kā aprīļa beigās, bet, iespējams tikai maijā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka tik daudz ledus, kā šogad Baltijas jūrā, nav bijis kopš 1987.gada. Ledus dēļ kuģošana Rīgas līcī ir sarežģīta, un daudzi kuģi tajā jau dienām ilgi ir iesaluši.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais