Šī gada pirmās desmit dienas Latvijā bija ar sniegu visbagātākā janvāra pirmā dekāde meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Lai gan sniegs sāka strauji kust, dekādes vidējais sniega segas biezums valstī bija 43 centimetri jeb piecas reizes vairāk par normu. Līdz šim visbiezākā sniega sega janvāra pirmajā dekādē bija 1938. gadā un 2002. gadā, kad valsti vidēji klāja attiecīgi 31 un 25 centimetrus dziļa sniega kārta.
Vidējais sniega segas biezums Latvijā samazinājās no 47 centimetriem 6. janvārī līdz 30 centimetriem 10. janvārī. Rīgā četru dienu laikā sniega sega saruka uz pusi - no 60 līdz 30 centimetriem.
Savukārt 2010. gada pēdējais mēnesis bija otrs sniegotākais decembris Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Decembra vidējā sniega sega valstī kopumā bija 22 centimetri, tādējādi tikai par vienu centimetru atpaliekot no 1937. gada rekorda.
Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -6,6 grādi jeb 4,2 grādus zemāka par normu. 2010. gada noslēdzošais mēnesis kļuva par ceturto aukstāko decembri novērojumu vēsturē. Nokrišņu daudzums bija aptuveni 160 procentu no normas, tik daudz nokrišņu decembrī bijis tikai divos gados - 2010. un 1999. gadā.
Gaisa temperatūras amplitūda decembrī bija no nepilniem +4 grādiem jūras piekrastē 7. decembrī līdz -22 grādiem 13. decembra rītā vietām valsts dienvidos. Visas decembra dienas, izņemot 7. decembri, bija aukstākas par normu.
Savukārt šī gada pirmās desmit dienas bija 1,4 grādus siltākas nekā parasti, gaisa temperatūra Latvijā bija +4..-15 grādu robežās. Nokrišņu daudzums janvāra pirmajā dekādē bija gandrīz divas reizes lielāks par normu. Apledojums, kas sākās 24. decembrī, vietām Austrumlatvijā saglabājās līdz pat 9. janvārim.