Šogad marts bijis vēsāks nekā janvāris

© Oksana Džadana/F64

2020.gada marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,9 grādi jeb 3,1 grāds virs klimatiskās normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati.

Tādējādi marts šogad izrādījies mazliet vēsāks nekā janvāris - gada pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +3,1 grādu. Šā gada janvāris par 1,3 grādiem pārspēja iepriekšējā siltākā - 1989.gada janvāra - rekordu. Februārī temperatūra noslīdēja līdz +2,2 grādiem, un tas bija otrais siltākais ziemu noslēdzošais mēnesis Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Marts kļuva par sesto siltāko martu kopš 1924.gada. Vissiltākajā martā - 2007.gadā - mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +4,4 grādus.

LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija -10,3 grādi 23.martā Daugavpilī un Zosēnos, savukārt maksimālā temperatūra bija +16,3 grādi 28.martā Daugavpilī.

Martā - galvenokārt mēneša sākumā - tika pārspēti 14 siltuma rekordi.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 50 milimetru - 25% virs mēneša normas. Visvairāk nokrišņu - 89 milimetri - bija Pāvilostā, savukārt vismazāk lija un sniga Daugavpilī, kur nokrišņu summa sasniedza vien 23 milimetrus.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 74% - no 67% Rīgā līdz 78% Kolkā un Rucavā.

Visstiprākās vēja brāzmas - 34 metri sekundē - tika reģistrētas 12.martā Liepājas ostā.

Jau ziņots, ka aizvadītajā kalendārajā ziemā - decembrī, janvārī un februārī - Latvijā tika pārspēti ne tikai siltuma, mazākā sala un plānākās sniega segas rekordi, bet arī nokrišņu daudzuma un vēja ātruma rekordi.

Ziemas vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 grādi, par 1,7 grādiem labojot 1924.-1925.gada ziemas rekordu. Kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā pakāpās 5,7 grādus virs normas.

Zemākā gaisa temperatūra, kas ziemas mēnešos reģistrēta LVĢMC novērojumu tīklā, bija -10,8 grādi 2.decembrī Zosēnos.
Publicēta: 01.04.2020 12:54

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais