Daudzviet Latvijā ziema tā arī vēl nav iestājusies

© F64

Latvijas rietumu un centrālajā daļā, vidējai gaisa temperatūrai saglabājoties virs nulles, joprojām turpinās meteoroloģiskais rudens, liecina dati no novērojumu stacijām.

Meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad vidējā gaisa temperatūra stabili noslīd zem nulles. Līdz šim tas noticis tikai daļā Vidzemes un Latgales, bet arī šajos reģionos gaisa temperatūra pārsvarā bijusi tuvu nulles atzīmei.

Alūksnē vidējā gaisa temperatūra 1.-22.decembrī bija -1,1 grāds, Siguldā - tikai vienu grāda desmitdaļu zem nulles, Daugavpilī - divas grāda desmitdaļas virs nulles.

Rīgas centrā vidējā gaisa temperatūra minētājā periodā bija +1,3 grādi, savukārt Liepājā - pat +3,1 grāds. Šomēnes Liepājā bijusi tikai viena, Rīgā - divas diennaktis ar vidējo gaisa temperatūru nedaudz zem nulles atzīmes.

Valstī kopumā decembris līdz šim bijis aptuveni divus grādus siltāks par normu.

Noturīga sniega sega izveidojusies Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales austrumu novados. Tostarp Alūksnē sniega sega saglabājas kopš 30.novembra, tās augstums patlaban ir 15 centimetru.

F64

Arī turpmākajās dienās valsts lielākajā daļā gaidāmi vēlam rudenim, nevis ziemai raksturīgi laikapstākļi, nedaudz vēsāks un sniegotāks laiks saglabāsies austrumos. Biežo nokrišņu dēļ paaugstināsies ūdens līmenis upēs.

Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi arī jaunais gads sāksies bez lielām izmaiņām. Pagaidām nav pazīmju, ka drīzumā varētu iestāties īsta ziema.

Latvijā

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Svarīgākais