Ledus upuriem ir iespēja tiesāties

© Gatis Gierts, f64

Vismaz desmit lāsteku sakapātas mašīnas – tāda bijusi pirmdienas bilance tikai Rīgā. Ik dienu nenotīrītā sniega, ledus un lāsteku dēļ dažādas traumas gūst arī apmēram 20 cilvēku, taču par ledus apskādētu auto kompensāciju saņemt var agrāk nekā tad, ja cietis cilvēks.

KASKO polise paredz, ka apdrošinātājs sedz zaudējumus, kas radušies mašīnai dažādu priekšmetu un vielu uzkrišanas rezultātā. Neatkarīgā noskaidroja, ka AAS Seesam Latvia šoziem vairāk nekā 10 cilvēku vērsušies ar sūdzībām par mašīnai uzkritušu ledu vai lāstekām. Gan Seesam Latvia, gan BTA skaidroja, ka šādos gadījumos auto īpašniekam par negadījumu jāinformē policija, norādot precīzu adresi, kur braucamais cietis. Pat ja policisti neatbrauc, zvans tik un tā tiek fiksēts, Neatkarīgajai paskaidroja apdrošinātāji. Ja iespējams, tad notikuma vieta un auto jānofotografē. Apdrošinātāji pēc tam novērtē, vai bojājums atbilst ledus gabala vai lāstekas nospiedumam. Taču, ja ir OCTA polise, tad bojātā transportlīdzekļa īpašniekam pašam civiltiesiskā ceļā jāvēršas pret apsaimniekotāju.

"Man ir bijuši zvani, ka lāstekas uzkritušas uz automašīnas vai arī cilvēks nokritis uz ietves un guvis traumas. Policists sastāda aktu, bet cilvēks īsti nezina, ko tālāk darīt," stāsta Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (PS). Tāpēc viņš mājas lapā www.jms.lv (sadaļā Darbs Rīgas domē, apakšnodaļā Noderīgi) izvietojis paraugu, kā tiesā iesniedzams prasības pieteikums par zaudējumu piedziņu. Vēl viena iespēja ir vērsties pie namīpašnieka vai apsaimniekotāja ar mierizlīgumu. Tiesa, lai noskaidrotu, kam pieder neapsaimniekotais īpašums, jāiegūst informācija zemesgrāmatā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Laura Bundule skaidro, ka uz slidenas ietves vai nenotīrīta jumta dēļ gūta trauma uzskatāma par nelaimes gadījumu uz ielas. Tāpēc mediķi par katru šādu gadījumu informē policiju. Protams, ātrās palīdzības dakteri precīzi fiksē negadījumā cietušās personas datus, izsaukuma adresi, raksturo traumu un arī norāda, kurp cietušais nogādāts. "Ja tiesībsargājošās iestādes pieprasa datus par šādi cietušu cilvēku, mēs tos dodam," apliecina L. Bundule.

Tomēr tālākais ir cietušā ziņā – vai viņš piedzen zaudējumus no vainīgā, vai liekas mierā. Ledus upurim noteikti jāsaglabā visi čeki par izdevumiem, kas radušies ārstēšanās laikā (piemēram, par operāciju, vizīti pie ārsta, medikamentiem utt.).

No jumta krītošu ledus gabalu dēļ gūtās traumas mēdz būt ļoti smagas. Iespējams, smadzeņu satricinājumu varētu uzskatīt par samērā niecīgu veselības bojājumu, zinot, ka, piemēram, Rīgā, Bruņinieku ielā, no jumta krītot ledum, kāds 59 gadus vecs vīrietis guvis vaļēju galvas traumu, bet Gulbenē, paslīdot uz ietves, kādai sievietei konstatēts apakšstilba lūzums. Šie nebūt nav vienīgie smagākie negadījumi. NMPD mediķiem vienas dienas laikā nācies doties pat uz 24 tā dēvēto slideno ietvju traumu izsaukumiem, kas šoziem bijis lielākais šāda veida traumu skaits vienā dienā.

Svarīgākais