Rīgā biezākā sniega sega pēdējo 100 gadu laikā

© Raitis Plauks, f64

Rīgā laika posmā no 11. līdz 20. februārim vidējais sniega segas biezums gandrīz piecas reizes pārsniedzis normu. Tik bieza un nedaudz biezāka sniega sega – vidēji 57 centimetri - februāra otrajā dekādē Rīgu pēdējoreiz ir klājusi vairāk kā 100 gadus atpakaļ – 1909. gadā.

Aizvadītajā dekādē Latvijā turpinājās ar salu un sniegu bagāts laiks, informē Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 2 grādus zem normas. Arī atsevišķās dienās laiks lielākoties bija auksts. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 5 grādus zem normas dekādes visaukstākā diennakts bija 16. februāris, Ainažos šai diennaktī tika reģistrēta dekādē viszemākā gaisa temperatūra: -22,5ºC. Savukārt tikai viena dekādes diena – 19. februāris - bija siltāka par normu. Tajā, kā arī 20. februārī pēc ilgstoša nepārtraukta sala perioda atkusnis dienas laikā iestājās ne tikai Baltijas jūras piekrastē, bet arī vietām iekšzemes rajonos.

Nokrišņu aizvadītajā dekādē kopumā Latvijā bija divas reizes vairāk par normu ar teritoriālajām svārstībām no līdzvērtīga normai nokrišņu daudzuma Alūksnē līdz vairāk kā trim dekādes normām Mērsragā un Dobelē. Lielāki vai mazāki nokrišņi dekādes gaitā bija katru dienu, visvairāk – 12. un 19.-20. februārī. 12. februārī Dobelē un Kalnciemā un 19. februārī Mērsragā diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes normu.

Daudzviet bagātīgā snigšana papildināja jau tā lielos sniega krājumus. Dekādē biezākā sniega sega – vidēji 55 cm – bija Rīgā, bet visplānākā sniega sega – vidēji 20 cm – klāja Rucavu. Tādējādi kopumā Latvijā sniega segas biezums februāra otrajā dekādē bija 36 cm, kas trīs reizes pārsniedz normu. Pēdējo reizi tik bagātīga sniega sega februāra otrajā dekādē Latviju ir klājusi 1979. gadā – tad vidējais sniega segas biezums bija 39 cm. Savukārt Rīgā dekādes vidējais sniega segas biezums gandrīz 5 reizes pārsniedza normu. Tik bieza un nedaudz biezāka sniega sega – vidēji 57 cm - februāra otrajā dekādē Rīgu pēdējoreiz ir klājusi vairāk kā 100 gadus atpakaļ – 1909. gadā.

Vējš dekādes gaitā pārsvarā bija rāms, brāzmās līdz 15-17 m/s pakāpjoties tikai Rīgas jūras līča austrumu piekrastē 20. februārī.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais