Novembrī piedzīvotas daudzas laikapstākļu anomālijas

Šā gada novembris Eiropā bijis pilns ar laikapstākļu anomālijām, novērojuši sinoptiķi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija liecina, ka mēneša pirmajā dekādē daudzviet Eiropā novērotas stirpas lietavas.

Tā vesta ortāls apollo.lv

Dekādes sākumā Lielbritānijā aktīva ciklona ietekmē stipri un ļoti stipri lija – vietām nokrišņu daudzums sasniedza 53 mm, kas sastādīja trīs ceturtdaļas no mēneša normas. Citviet Eiropā atmosfēra fronšu ietekmē vietām ducināja pērkons, Francijā bija arī stipras lietavas ( 56 mm), bet Bulgārijā krusa, kura diametrs sasniedza 2 mm.

Savukārt Eiropas dienvidaustrumos intensīvi lija dekādes vidū - Serbijas un Horvātijas pilsētās Dubrovnikā un Niksicā nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza attiecīgi 110 mm un 100 mm. Grieķijā nokrišņu daudzums sasniedza 98 mm, bet Melnkalnē 47 mm. Stiprs pērkona lietus bija Itālijā, kur nolija 35 mm, bet Bosnijā un Hercegovinā nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza 30 mm. Arī Rietumeiropu sasniedza bagātīga nokrišņu zona - Britu salās nolija līdz 33 mm, bet Beniluksa valstīs - 26 mm.

Arī dekādes beigās daudzviet Eiropā tika fiksētas stipras lietavas - Grieķijā diennakts laikā, bet Itālijā tikai dažu stundu laikā Jonijas jūras piekrastē nolija pat 80 mm. Stiprs pērkona lietus pārsteidza Serbiju un Melnkalni: tur nolija 69 mm, bet Francijā un Spānijā attiecīgi 54 un 46 mm. Arī Grieķija sasniedza spēcīga nokrišņu zona - diennakts laikā nolija 40 mm.

Vietām bija fiksēts brāzmains vējš. Dekādes sākumā Rumānijā vējš brāzmās sasniedza 24 metrus sekundē (m/s). Savukārt dekādes vidū Britu salās, Skandināvijā, kā arī Francijā pastiprinājās vējš līdz 25 m/s. Arī dekādes beigās Francijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20-25 m/s, bet vietām sasniedzot stipras vētras spēku (30 m/s).

Vairākās valstīs arī novērota bieza migla. Dekādes vidū daudzviet Centrālajā un Rietumeiropā, ar siltiem dienvidu puses vējiem, ieplūda silts un mitrs gaiss, kā ietekmē veidojās bieza migla – Čehijā redzamība samazinājās līdz pat 30 metriem.

Arī otrajā dekādē neiztika bez stiprām lietavām, spēcīga vēja un gaisa temperatūru anomālijām.

Dekādes pirmajās dienās Lielbritānijā atkal bija stipras lietavas – Londonā tika bloķēti pat maģistrālie autotuneļi. Nokrišņu zona sasniedza arī Skandināviju - Norvēģijā vietām nolija 40 mm.

Dekādes beigās pēdējos 40 gados spēcīgākas lietavas pārsteidza Lielbritāniju (galvenokārt Anglijas ziemeļos un Skotijas dienvidos). Diennakts laikā nolija 314 mm. Anglijas grāfistē Kumbrijā ūdens līmenis sasniedza 2,5 metrus.

Dekādes pirmajās dienās Lielbritānijā pastiprinājās vējš brāzmās līdz 32-35 m/s. Savukārt dekādes vidū Nīderlandē, Vācijā, Šveicē, Austrijā vējš brāzmās sasniedza 27-32 m/s, bet Lielbritānijā vietām tika fiksēts orkāns – vējš brāzmas pastiprinājās līdz 44 m/s. Tas nenorima arī turpmākās dienas, saglabājoties brāzmās 25-33 m/s, bet dekādes beigās atkal pastiprinoties līdz 40 m/s.

Dekādes pēdējās dienās Eiropas centrālajos rajonos gaisa temperatūra par 6 grādiem pārsniedza normu. Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā un Ungārijā gaiss iesila līdz +10..+15 grādiem, Francijā un Bulgārijā līdz +13...+19 grādiem, bet Grieķijā, Spānijā un Portugālē sasniedza pat 20 grādu atzīmi. Neraksturīgi augsta temperatūra bija arī Vidusjūras centrālajā daļā (ap +20 grādiem).

Trešajā dekādē sinoptiķi visā Eiropā novērojuši stipras lietusgāzes, temperatūru anomālijas un brāzmainu vēju.

Dekādes pirmajās dienās Lielbritānijā joprojām bija anomālas lietavas - trīs dienu laikā Lielbritānijas ziemeļrietumos nolija 370 mm. Tas izraisīja pat plūdus. Stiprs lietus tika fiksēts arī Norvēģijā un Zviedrijā, tomēr tur, salīdzinot ar Lielbritāniju, bija ievērojami mazāks nokrišņu daudzums (45 mm).

Dekādes vidū Norvēģiju pārņēma jauns ciklons – diennakts laikā nolija 38 mm. Arī dekādes pēdējās dienās Norvēģijā nolija 49 mm, bet Francijā 34 mm. Savukārt dekādes beigās Romā nolija 61 mm, kas bija gandrīz visa mēneša norma.

Dekādes sākumā Eiropas ziemeļos bija ļoti silts laiks – Norvēģijā un Zviedrijā temperatūra sasniedza +8...+9 grādus, bet Austrumeiropā tā bija 4-5 grādus virs normas. Pleskavā tika sasniegs jauns dienas rekords +10,3 grādi (iepriekšējais 1996.gadā).

Dekādes vidū Somijā vidējā gaisa temperatūra bija 7 grādus augstāka par normu, bet Ukrainā (Kijevā) gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +14 grādus, kas pārsniedza dienas siltuma rekordu.

Dekādes sākumā Lielbritānijā plosījās orkāns, kura laikā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 38 m/s, bet Īrijā vēja brāzmas sasniedza 30 m/s. Vējam orkāna spēks bija arī Vācijā, kur vietām tas pūta līdz 34 m/s.

Arī dekādes vidū Lielbritānijā vējam atkal bija orkāna spēks – brāzmās tas pastiprinājās līdz 40 m/s, bet Skandināvijā vēja brāzmas sasniedza 25-27 m/s. Vējš Lielbritānijā nenorima arī dekādes pēdējās dienās - tas brāzmās saglabājās līdz 33 m/s. Orkāns sasniedza arī Vāciju, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 35 m/s, bet Francijā vējš pūta ar spēku 29 m/s.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.