Konceptuāli vienojoties par portfeļu sadalījumu, partijas tuvākajās dienās pabeigs darbu arī pie valdības deklarācijas, bet pirmdien publiskos jauno ministru vārdus. Tādējādi jau nākamnedēļ Saeima varētu balsot par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas valdībai.
Pēc vairākkārtējām kombināciju maiņām visas labējās partijas beidzot ir apmierinātas ar piedāvājumu nākamajam valdības sastāvam.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) turpmāk vadīs par tradicionālu prioritāti uzskatīto Zemkopības ministriju, kā arī labklājības nozari, kas abas vairākkārt ir bijušas zaļzemnieku pārraudzībā. Savukārt Aizsardzības ministrija (AM) ZZS pārziņā nonāks pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē, radot vielu aizkulišu sarunām. No vienas puses, izbrīnu rada vieglums, ar kādu Vienotība ir upurējusi līdzšinējo ministru Arti Pabriku, lai gan vēl nesen partija uz viņu lika pašas lielākās cerības, nominēja premjera amatam. No otras puses, tiek baumots, ka ZZS ir piekritusi vadīt AM tikai tādēļ, ka turpmākajos gados šī būs visnaudīgākā ministrija, kam finansējuma pieaugums ir noteikts kā prioritāte.
Jau sāk iezīmēties «problēmministrijas»
Ne mazākas politiskās kaislības jaunā koalīcija varētu piedzīvot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju
(VARAM). Kā zināms, tieši šo resoru primāri vēlējās uzraudzīt ZZS, taču L. Straujuma to nepiekāpīgi uzticēja Nacionālajai apvienībai (NA). Valdības veidošanas sarunās virmoja norādes, ka šādu scenāriju kategoriski nevēlējās pieļaut kreisais flangs, kuram oponentu nonākšana reģionālās nozares vadībā varētu nozīmēt pamatīgas galvassāpes Rīgas domē. Arī Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs vakar medijiem neslēpa, ka ideoloģisko pretinieku sēšanās reģionālās attīstības ministra krēslā nav iepriecinošs fakts, taču, «ja mēs pārdzīvojām Edmundu Sprūdžu, tad pārdzīvosim arī šo».
Nevilcināsies atsākt kašķi
Tikmēr Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un potenciālais vides ministrs Einārs Cilinskis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa – uzsākot darbu VARAM, Nacionālā apvienība pret visām Latvijas pašvaldībām ievērošot vienādus principus. «Arī pret Rīgu mūsu attieksme būs kā pret jebkuru citu pilsētu. Un, ja kādi saistošie noteikumi ir nelikumīgi, tad nozares ministram uz to būs jāreaģē,» pauda E. Cilinskis, dodot mājienu, ka nacionāļi nevilcināsies atsākt kašķi par rīdziniekiem solītajiem lētākiem braucieniem sabiedriskajā transportā. «Nacionālā apvienība jau vairākkārt ir norādījusi, ka šāda pieeja nav korekta, un šis jautājums ir jāturpina risināt,» atzina politiķis.
Jaunpienācēji – ar ministriju pieredzi
Lai gan partijām savi pārstāvji ministru posteņiem būs oficiāli jānosauc tikai pirmdien, lielākā daļa portfeļu neklātienē jau ir sadalīti. No 13 nozares ministriem amatus saglabās puse, t. i., finanšu ministrs Andris Vilks, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, arī kultūras ministre Dace Melbārde, veselības ministre Ingrīda Circene un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tikmēr otra puse Ministru kabineta locekļu būs jaunpienācēji, kuriem praktiski visiem ir pieredze ministriju vadīšanā. Labklājības ministriju varētu vadīt kādreizējais satiksmes un arī labklājības ministrs Uldis Augulis, zemkopības jomu pārraudzītu kādreizējais šīs nozares vadītājs Jānis Dūklavs, Izglītības un zinātnes ministrijā atgrieztos Ina Druviete. Tikmēr aizsardzības ministra postenim ir gatavs pārkvalificēties kādreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis, savukārt vides nozarei tiktu deleģēts kādreizējais Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. Atklāts pagaidām paliek jautājums vienīgi par tieslietu ministra posteni, kas piedāvāts Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim. Tikpat neskaidra situācija ir ar ekonomikas ministra Daniela Pavļuta palikšanu amatā.