"Ominasis Latvia" valsts spaciālājā budžetā būs jāatmaksā 173 880 latu parāds

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja Privatizācijas aģentūras (PA) prasību un no sanatorijas "Ķemeri" īpašnieka "Ominasis Latvia" piedzina 173 880 latu iemaksas ieskaitīšanai sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālajā budžetā.

Šodien pasludināto spriedumu 30 dienu laikā no 17.aprīļa būs iespējams apstrīdēt AT Senātā, informē AT preses sekretāre Baiba Kataja.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 30.jūnijā apmierināja PA prasību un uzdeva "Ominasis Latvia" veikt iepriekšminēto maksājumu sociālās apdrošināšanas nodarbinātības budžetā. Spriedumu uzņēmums apstrīdēja AT.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja PA, aģentūra bija aprēķinājusi, ka investoram par jaunu darba vietu neradīšanu nodarbinātības fondā jāveic iemaksas par 115 strādājošiem 173 880 latu apmērā.

Saskaņā ar sanatorijas "Ķemeri" privatizācijas noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem SIA "Ominasis Latvia" bija jāizpilda darbaspēka izmantošanas nosacījums - desmit gadus jāsaglabā astoņas darba vietas un desmit gadu laikā jāizveido 120 jaunas darba vietas ar pilnu darba dienu visu darba nedēļu.

Darbaspēka izmantošanas nosacījuma izpildes termiņš beidzās 2009.gada 19.februārī.

Šo nosacījumu investors izpildījis daļēji, lūdzot atlikt līdz 2010.gada 1.aprīlim lēmuma pieņemšanu par 120 jaunu darba vietu izveidošanu.

"Ominasis Latvia" līdz noteiktajam termiņam no 120 jaunizveidojamām darba vietām ir izveidojis piecas darba vietas.

Sanatorijas "Ķemeri" privatizācijas noteikumi paredz, ka jaunu darba vietu neradīšana tiek pielīdzināta darbinieku atlaišanai, par ko pircējam jāveic maksājumi nodarbinātības fondā.

LETA jau ziņoja, ka 2004.gada pavasarī tika noslēgts līgums ar ekskluzīvo viesnīcu firmu "Kempinski" par sanatorijas "Ķemeri" turpmāko apsaimniekošanu.

"Ķemeru" īpašnieks SIA "Ominasis Latvia" pieder SIA "Sanlat", kas savukārt pilnībā pieder Saūda Arābijas iedzīvotājam Omāram Saleham Alhamdi.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais