Policija sākusi izmeklēšanu pret izbijušo dakteri Gunti Ezergaili, kurš, izmantojot vecu cilvēku naivumu, izvīlis no viņiem prāvas naudas summas.
Kriminālprocess ierosināts pēc tam, kad Neatkarīgā publicēja ventspilnieces Jeļenas bēdu stāstu un tam uzmanību pievērsa Veselības inspekcija. Izrādījās, ka dakteris Ezergailis, kas ar laikraksta starpniecību reklamēja savus pakalpojumus un pacientus pieņēma gan viesnīcā, gan devās pie viņiem uz mājām, nemaz nav tiesīgs praktizēt. Jau desmit gadu viņš nav pagarinājis savus ārsta sertifikātus. Turklāt, kā parādīja Jeļenas gadījums, arī viņa metodes un prasmes ir visai apšaubāmas, jo pēc veiktajām manipulācijām kundzei kļuvis sliktāk. Viņa teju noģībusi, taču 150 latu dakteris nepakautrējās paņemt. Tiesa gan, šobrīd nauda ir atdota atpakaļ. Kā pastāstīja Jeļenas sociālā aprūpētāja Ruta Arāja, kādu dienu piezvanījusi daktera Ezergaiļa sieva, vismaz tā sieviete stādījās priekšā, un naudu atdeva. Pensionārei tagad sirds mierīga gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Veselības satricinājums, ko izraisīja kaktu dakteris, laimīgi pārdzīvots. Taču trūkst ziņu, kā gājis citiem G. Ezergaiļa pacientiem, kurus viņš ārstējis tādām pašām metodēm – ar skriemeļu krakšķināšanu, Latvijā nereģistrētu medikamentu injekcijām un prāvu naudas summu iekasēšanu.
G. Ezergailis uzdarbojies ne tikai Ventspilī – saņemot Veselības inspekcijas iesniegumu, policija kriminālprocesu uzsākusi Talsu iecirknī, no kā secināms, ka arī turienes iedzīvotāji ir ārstēti. Iecirkņa vadītājs Mārtiņš Ziediņš izmeklēšanas interesēs plašāk par noskaidroto nestāsta: «Negribam šo lietu sasteigt.» Pagaidām G. Ezergailim nekāds drošības līdzeklis nav piemērots, taču policija lūdz atsaukties cilvēkus, kas cietuši no kaktu daktera darbībām, pa tālruni 63202734; 63202703.
Jāatgādina, ka Veselības inspekcija noteikusi aizliegumu nesertificētajam ārstam G. Ezergailim praktizēt, jo viņa rīcība var novest pie smagiem pacientu veselības vai pat dzīvības apdraudējumiem.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš stāsta, ka ārsta diploms Ezergailim gan esot, taču sertifikāti nav atjaunoti: «Ja 99,9% Latvijas ārstu to spēj izdarīt, jautājums, kāpēc viņš ir izņēmums. Kārtība jāievēro. Tāpat kā lidmašīnas pilotam jābūt kārtībā dokumentiem, tāpat arī ārstam.» Tas pacientam dod garantiju, ka viņam nav darīšana ar šarlatānu. Acīmredzot to nevar teikt par gadījumu ar G. Ezergaili. Viņš jau iepriekš izklāstīja savas pārdomas par to, ka ārsta specializāciju var apgūt internetā pāris mēnešos. Vai arī šobrīd pēc kriminālprocesa sākšanās viņš ir tikpat pārliecināts, ka var būt kardiologs, reanimatologs, ģimenes ārsts un vēl iekšķīgo slimību speciālists vienlaikus, noskaidrot neizdevās. Tālruni viņš neceļ.
Veselības inspekcija, taujāta, vai Ezergaiļa gadījums uzskatāms par izņēmumu, atbild apstiprinoši. Līdz šim neviens līdzīgs iesniegums par nesertificētu ārstu darbībām inspekcijā nav saņemts. Jāpiebilst, pēc tam, kad lieta septembrī nosūtīta Ģenerālprokuratūrai, inspekcija saņēmusi vēl vienu sūdzību par G. Ezergaili. Taču šim 2008. gadā notikušajam gadījumam jau iestājies noilgums.
Kriminālprocess pret G. Ezergaili sākts pēc Krimināllikuma 137. panta. Ja neatļauta ārstniecība izraisījusi cietušā veselības traucējumus, vainīgajam draud piespiedu darbs, naudassods vai līdz diviem gadiem cietumā. Savukārt, ja smagus miesas bojājumus vai cietušā nāvi – līdz pat desmit gadiem cietumā.