"Adugs" apsūdzības par piespiedu darbu un verdzību nodēvē par "galīgiem meliem"

© Pixabay

Šodien valsts augstākajām amatpersonām nosūtīta atbalsta vēstule uzņēmumam SIA "Adugs Production", kurā apsūdzības par piespiedu darbu un verdzību nodēvētas par "galīgiem meliem un nepārbaudītiem faktiem".

Atbalsta vēstulē, kas izsūtīta no mājaslapā norādītās uzņēmuma oficiālās e-pastas adreses, uzsvērts, ka to parakstījuši 79 "Adugs" darbinieki, kuru uzvārdi līdz aģentūrai LETA nonākušajā sūtījumā ir aizklāti.

Vēstules autori izsaka bažas par to, ka "Adugs" vārds ziņu virsrakstos ir nonācis nelāgā gaismā, jo darbinieki uzņēmumā strādājot "ar lielu mīlestību, lai cilvēki varētu galdā celt gardas piparkūkas, "Vecrīgas" un citus labumus". "Nekad savā kolektīvā neesam redzējuši neko no publiski paustā. Tieši pretēji - uzņēmuma vadība ir pretimnākoša, atbalstoša un dažādas kultūras cienoša," apgalvots vēstulē.

Paziņojuma autori bažījas, ka uzņēmumu, kurā strādājot 270 darbinieki, tiekot mēģināts iznīcināt. Tas notiekot "ar dažu ārvalstnieku sūdzībām". "Tie ir cilvēki, kas kādu laiku bija nevīžīgi kolēģi, bez cieņas pret savu darbu un cieņas pret kolēģiem kopmītnēs - nekārtīgi, reizēm skaļi uzdzīvojoši. Apsūdzības par piespiedu darbu un verdzību, kas pat sāk izskanēt, ir galīgi meli un nepārbaudīti fakti," apgalvots vēstulē.

"Ārvalstniekiem bija sakārtoti dokumenti. Viņiem, tāpat kā visiem darbiniekiem, ir labi darba apstākļi, bet viņi ignorēja kārtības un higiēnas noteikumus, kas šajā nozarē ir īpaši svarīgi," pārmetumi sūdzību autoriem turpināti vēstulē.

Vēstules autori uzsver, ka tagad cer uz rūpīgu uzņēmumam izvirzīto pārmetumu izmeklēšanu.

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

Valsts policija grupas līderi raksturojusi kā personu, kas ir pazīstama noziedzīgajā vidē Latgalē un kurai ir plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā.

VP aģentūru LETA informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības. Policija nodarbināto cilvēku valstspiederību aģentūrai LETA neatklāja.

Pagājušajā nedēļā, 10.novembrī, VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

VP atklāja, ka grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Savukārt SIA "Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina apsūdzības noliedza, paužot viedokli, ka pret "Adugs" varētu būt noticis reiderisma mēģinājums un "konkurentu cīņa par lielveikalu "Maxima" un "Rimi" plauktiem".

Jarkina uzsvēra, ka ar visiem "Adugs Production" darbiniekiem no Indijas bijuši noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tikusi nodrošināta izmitināšana. "Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," apgalvoja Jarkina.

Advokātes rīcībā esot informācija, ka darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bijuši gadījumi, kad viņi vispār atteikušies strādāt. Tāpat esot bijuši gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojājuši uzņēmuma īpašumu, par ko noformēti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

"Uzņēmumā ir vairāk nekā 200 darbinieki, kas, pieļauju, varēs kaut ko pateikt 12 neapmierinātiem viesstrādniekiem no Indijas," piebilda Jarkina.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond". Tostarp lielākā kompānija ir "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

"Adugs Production" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs - Zukuls.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais