Šķēle neapskaužot tiesu, kas izskata digitālās televīzijas lietu

Digitālās televīzijas krimināllieta ir pārāk politizēta, šādu viedokli šodien, sākot liecināt šajā lietā, pauda Tautas partijas līderis Andris Šķēle. Viņš atzina, ka neapskauž tiesu, kurai būs jāpieņem lēmums šajā lietā.

Viņš atzina, ka neapskauž tiesu, kurai būs jāpieņem lēmums šajā lietā.

"Diemžēl, kā jūs zināt, šis projekts tika ļoti, ļoti politizēts, jo dažiem citiem politiskiem spēkiem pietuvinātiem uzņēmējiem bija jāpaplašina savs bizness - es domāju par kabeļtelevīzijas operatoriem. Digitālās televīzijas ieviešana valsts kompānijas pastarpinātā uzraudzībā droši vien neļautu viņiem tik intensīvi izvērsties," sacīja Šķēle, "šis projekts, izmantojot visus instrumentus, kādi vien ir pieejami, arī varbūt manipulējot ar prokuratūru, tika sagrauts."

Šķēle uzskata, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai varētu precīzi atcerēties notikumus. Viņš lūdza uzdot precīzus jautājums, jo viņš pats par krimināllietā minēto neko liecināt nevarot.

Šķēlem tika uzdoti jautājumi saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu, par viņa sarunām un attiecībām ar Jurģi Liepnieku, par attiecībām ar advokātu Jāni Lozi un par "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" vadītāja Andreja Ēķa piedāvājumu. Liepniekam, Lozem un Ēķim šajā krimināllietā ir uzrādītas apsūdzības.

Kā sacīja Šķēle, viņš pret Liepnieka informāciju par digitālās televīzijas projektu sākumā izturējies atturīgi, jo neesot izpratis tā mērogu. Šķēle arī liecināja, ka viņam ar Liepnieku bijušas lietišķas attiecības un ka ar viņu bijušas vairākas sarunas, jo Liepnieks esot bijis projekta entuziasts un Liepniekam esot bijis ārvalstu klients. Šķēle pieļāva, ka tas varēja būt "Kempmayer Media Limited".

Šķēle arī teica, ka viņam bijusi interese par "Kempmayer Media Limited" iegādi un līdzdalību digitālās televīzijas projektā, ja tajā tajā būtu bijis iespējams iegūt vairākumu. "Ja ir iespējams iegūt vairākuma kontroli šajā projektā, tas būtu interesanti," teica Šķēle. Viņš gan apgalvoja, ka neesot zinājis, vai vispār šāda iespēja viņam izveidosies. Šajā nolūkā Šķēles interesēs darbojies Maikls Neigls, ar kuru bijušas tikšanās.

Tāpat Šķēle apgalvoja, ka nepazīst Toniju Flanaganu, kurš, kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, bijis "Kempmayer Media Limited" izpilddirektors. Šķēle arī neesot saticis minēto personu.

Kā liecināja Šķēle, ja būtu bijusi tāda iespēja realizēt viņa kāroto vairākumu, tad pirmā prioritāte būtu bijusi nopirkt Latvijas kompāniju - "Kempmayer Media Limited" meitasuzņēmumu, - bet otra prioritāte, ja pirmā nebūtu iespējama, būtu nopirkt vairākumu minētajā māteskompānijā. Citas iespējas tur īpaši vairs nebūtu.

2003.gadā pirkšanas mērķiem izveidota juridiska persona - "Digitālie mediji", kas 100% piederēja pašam Šķēlem. Ja par pareizu tiktu atzīts, ka darījumu veic juridiska persona, tad to darītu šis uzņēmums.

Uz jautājumu, vai digitālās televīzijas projektā līdzdalību izdevies iegūt kādai ar viņu saistītai fiziskai vai juridiskai personai, ģimenes locekļiem vai radiniekiem, Šķēle sacīja, ka atbilstoši likumam viņš varētu neliecināt, taču atbilde viņam esot skaidra: "Nē." Taču, ja jautāts tiek par personām, kas ietver Šķēlem labi pazīstamus cilvēkus kā Neigls, tad atbilde esot "jā".

Vaicāts, vai Liepnieks sākotnējās sarunās minējis arī Ēķi, Šķēle sacīja, ka dažādās sarunās viņa uzvārds izskanējis. Par to Šķēle nav bijis izbrīnīts, jo Ēķis bijis Latvijas pirmās privātās televīzijas dibinātājs, kura zināšanas televīzijas industrijā bijušas vislielākās. Tādēļ no projekta izaugsmes un attīstības viedokļa Ēķa devums un redzējums varētu būt bijis izšķirošs.

Liepnieks esot Šķēlem sacījis, ka Ēķis atbalsta šo projektu un saredz savas televīzijai jaunas izaugsmes iespējas, citas komunikācijas iespējas digitālos medijos, digitālajā vidē un varēs nodrošināt visu atbalstu, kāds viņam pieejams, lai šāds projekts būtu.

Šķēle pauda pieņēmumu, ka lielākais ieguvējs un interesents šajā projektā bija "Latvijas Neatkarīgā Televīzija". Latvijā ātrāk ieviešot šo platformu, LNT gatavības līmenis būtu bijis krietni augstāks nekā citām televīzijām, nebūtu "izauguši kabeļi" līdz pašreizējam līmenim un ātrāk būtu atbrīvojušās frekvences, kas būtu ļāvušas Latvijai straujāk ieviest platjoslas internetu.

Tāpat Šķēle tika iztaujāts par trasta nodibināšanu un pieteikšanu, to, vai kopā ar Lozi un Hariju Krongornu apmeklējis Gērnsiju, par šī apmeklējuma mērķi, par viņa attiecībām ar Neiglu, kā arī vairākām ārvalstu kompānijām un attiecībām ar tām, tikšanos un memorandu starp Lozi un kompāniju "Radklif Ltd" u.c.

Vairāki šajā lietā tiesājamie laikā, kamēr Šķēle sniedza liecības, veica piezīmes datoros, lasīja avīzes un līdzpaņemto literatūru, kā arī laiku pa laikam sačukstējās un apmainījās piezīmēm.

Uz tiesas sēdi šodien bija ieradies arī lietā apsūdzētais VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kura veselības stāvokļa dēļ iepriekš divas reizes tiesai nebija iespējams sākt Šķēles pratināšanu.

Kā ziņots, lēmumu iztiesāšanas gaitā nopratināt arī Šķēli Rīgas apgabaltiesa pieņēma šā gada 14.jūnijā, tādējādi apmierinot prokurora Piliksera lūgumu. Īsi pirms tam krimināllietas materiāliem tika pievienoti dokumenti, no kuriem izriet, ka daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā ārzonas kompānijā "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bijusi Šķēles ģimene - meitas un šķirtā sieva.

Šķēle jūnijā, uzzinot, ka viņš tiks aicināts uz apgabaltiesu liecināt, žurnālistiem paziņoja, ka ir gatavs to darīt un atklāt visu, ko tiesa prasīs. "Es nezinu, ko man jautās, bet, kad jautās, es atbildēšu visu patiesību," solīja Šķēle.

Kā ziņots, digitālās televīzijas pamata krimināllieta ir saistīta ar LVRTC meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta - par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta - par krāpšanu un pēc KL 195.panta - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.