Latvijā pirmā fiksētā cilvēktirdzniecības gadījuma lieta izjukusi

 
©Pixabay

Latvijā fiksēts pirmais trešo valstu pilsoņu cilvēktirdzniecības gadījums – ar šādu skaļu pieteikumu cilvēktirdzniecības apkarotāji nāca klajā maija sākumā, bet nu izrādījies, ka visa šī lieta patiesībā ir sarežģītāks strīds par darba tiesībām, nevis modernā verdzība.

Policija atteikusies ierosināt kriminālprocesu, un tagad pirmais starptautiskās cilvēktirdzniecības gadījums Latvijā par tādu tiek uzturēts sabiedriskā kārtā, proti, cilvēktirdzniecības upuru statusu bariņam neveiksmīgu tadžiku viesstrādnieku piešķīrusi sabiedriskā organizācija Patvērums Drošā māja.

Kāpēc tas ir svarīgi

Izmeklēšanu turpina Valsts darba inspekcija, bet rezultāts tai varētu būt naudas sods un rīkojums samaksāt kompensācijas viesstrādniekiem par dīkstāvi. Var arī gadīties, ka uzņēmumam tiks atņemtas tiesības rekrutēt strādniekus Eiropas darba tirgum. Taču neviens netiks likts uz 15 gadiem cietumā, un tas, savukārt, satrauc iekšlietu resoru, jo Latvijas stratēģiskais partneris Amerikas Savienotās Valstis jau vairākkārt kritizējušas Latviju par kriminālprocesu un notiesājošu spriedumu trūkumu cilvēktirdzniecības lietās. Kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ amerikāņiem ir ļoti svarīgi panākt cilvēktirdzniecības jēdziena ieviešanu Eiropas tiesību praksē, un panākt, lai sutenerus tiesā nevis par sutenerismu, bet cilvēktirdzniecību. Un tas pats ir ar negodīgiem darba devējiem vai starpniekiem. Tiesa gan, konkrētajā gadījumā darba devējs, iespējams, pat nav bijis negodīgs, vienkārši atšķīrusies Aizkaukāza pilsoņu izpratne par darba tikumu.

Neatkarīgā uzklausīja vairākus tadžiku bēdustāstā iesaistītos - tostarp Iekšlietu ministriju, policiju, darba inspekciju, uzņēmumu, abu pušu aizstāvjus un pārstāvjus. Skaidrojumi ir pretrunīgi, taču aptuvenais notikumu sižets ir sekojošs.

Peļņā uz Eiropu

Eiropas būvniecības tirgus vai kliedz pēc strādniekiem - lielajās pilsētās šobrīd ir īsts celtniecības bums. Austrumeiropa var nodrošināt daudz cilvēku, taču ir viena būtiska problēma - alkoholisms. Peļņā aizbraukušie pēc pirmās algas dodas zaļā pūķa pavadā, un darba fronte stāv tukša. Tas paver iespējas viņu vietā stāties attālāku reģionu pārstāvjiem, kuri darba tirgū kotējas krietni zemāk, toties nedzer, jo to viņiem aizliedzis pravietis Muhameds. Un attiecīgi ir arī uzņēmīgi cilvēki, kas šos cilvēkus vervē, ieved Eiropas Savienībā un nodarbina. Tāds plāns bija arī Latvijā reģistrētajai kompānijai TVIDES. Formāli tā ir būvkopmānija, bet pēc jēgas - darbaspēka iznomātāja, strādā kā apakšniece. Pērn arī saņemta licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai trijās ES valstīs - Austrijā, Nīderlandē un Vācijā. Tadžiki bija pirmā grupa, kuru uzņēmums centās nosūtīt darbā uz Vāciju. Viss pilnīgi legāli - ar papīriem, līgumiem, licencēm, uzturēšanās atļaujām, algām. Un nekas nesanāca. Ieberzās pamatīgās nepatikšanās.

Pirmie kucēni...

Akramkhon, Akbarkhon, Abubakr, Muhammad, Sobirkhon, Shamsiddin, Zarif, Hizbulloh: šis nav tadžiku skaitāmpantiņš vai lūgšana augstākajam, bet dažu neveiksmīgo viesstrādnieku uzvārdi. Kopā viņu bija 23. Uzņēmumam pērnā gada nogalē šos ļaudis piespēlēja kāds Latvijā mītošs tautietis, vārdā Akrams. Mītiska persona, kuru neviens no lietas izmeklētājiem vaigā nav redzējis, taču zināms, ka viņš par darba sarunāšanu no katra strādnieka iekasējis 150 eiro un saņemtu arī 10% no visas turpmākās izpeļņas. Šis ir viens no šīs lietas apstākļiem, kas eiropeiskā izpratnē izskatās pēc ekspluatācijas, taču, vai tāpat domātu arī Tadžikistānā, nav zināms. Varbūt tur tā ir norma.

Tomēr nekāds prātīgais bizness ar tadžikiem nav sanācis.

Uzņēmuma piesaistītais advokāts Andrejs Podrezs stāsta, ka vispirms daļa grupas nosūtīta uz Vāciju likt saules paneļus. Tadžiki stāstījuši, ka ir lieliski atslēdznieki, papīrus rādījuši. Bet praksē vācieši bija neapmierināti, jo strādnieki slinkojuši un neko lāgā nav pratuši. Godprātīgi strādājuši tikai divi no visiem, lai arī alga bija pieklājīga - ap 2000 eiro mēnesī. Pietiktu arī ko Akramam sūtīt. Tālāk caurkritušajiem atslēdzniekiem piemeklēts vienkāršāks darbs. Viņi nosūtīti uz Nīderlandi montēt celtniecības sastatnes, bet arī tas viņiem nav gājis no rokas. Pasūtītājam bija pretenzijas, un galu galā tadžiku darba vienība satikusies Latvijā gandrīz pilnā sastāvā. Sācies konflikts. Ar ilgstošu dīkstāvi, savstarpējiem apvainojumiem un galu galā arī valsts institūciju iesaisti. Uzņēmums it kā mēģinājis tikt no tadžikiem vaļā - ar ceļa biļetēm un tūkstoš eiro katram, taču tie iespītējušies. Grupā esot divi līderi - viņi sakūdījuši prasīt vairāk, un vairāk viņiem arī pienācās, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu viesstrādnieka nodarbinātājam ir jāmaksā vidējā alga - 926 eiro mēnesī - arī tad, ja viesstrādnieks tikai viesojas, nevis strādā. Tā arī bija uzņēmuma pieļautā galvenā kļūda, secina Iekšlietu ministrijas galvenā eksperte cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa. Ja nebija ne vienkārša darba, ko piedāvāt, nedz arī vēlēšanās tālāk sadarboties, vajadzēja ātri anulēt uzturēšanās atļaujas un pieklājīgi aizsūtīt tadžikus mājās. Bet, kamēr uzņēmums stiepa gumiju, negribot maksāt par nekā nedarīšanu, tika iedarbināts varenais cilvēktirdzniecības apkarošanas mehānisms.

Zvērinātie noticēja tadžikiem

Tadžiki pasūdzējās Valsts darba inspekcijai, tā aizbrauca uz viņu kopmītni Vecmīlgrāvī, ieraudzīja briesmīgu cūkkūti un astoņus kartupeļus uz trim cilvēkiem un nenoticēja, ka tā kāds var dzīvot no brīva prāta. Policija lietu neierosināja, uzskatot, ka šis tomēr ir strīds par darba tiesiskajām attiecībām. Tātad civiltiesiskā kārtā risināms. Tomēr cilvēktirdzniecības mocekļu statusu tadžiki ir saņēmuši, un tas noticis sabiedriskā kārtā. Pēc Krimināllikuma šim gadījumam cilvēktirdzniecību grūti piešūt - neviens nav izvarots, paverdzināts, ieslodzīts vai burtiski pārdots, nevienam nav atņemti dokumenti. Taču speciālie Ministru kabineta noteikumi (Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri) cilvēktirdzniecības jēdzienu traktē krietni plašāk un ietver arī tādus miglainus kritērijus kā, piemēram, netieši izjusti draudi, pienākums veikt citu darbu, nekā sākotnēji salīgts, un atrašanos parādā savam darba devējam. Galīgo verdiktu, ir vai nav konkrētais gadījums cilvēktirdzniecība, pasaka pakalpojuma sniedzēja - Patvēruma Drošā māja - veidota komisija, kurā ir viens sociālais darbinieks, viens psihologs, jurists un policists. Gluži kā tāda zvērināto tiesa, un attiecīgi tadžiku stāstam izdevās šos zvērinātos iežēlināt.

Tagad daļa no neveiksmīgajiem viesstrādniekiem jau aizbraukuši mājās, tie divi, kam padevās montēt saules paneļus, strādā Vācijā. Bet 11 Latvijā palikušajiem no valsts līdzekļiem cilvēktirdzniecības upuru aprūpei tiek apmaksāta dzīvesvieta un ēdināšana. Tas līdz pirmajai algai, ja viņi sāks strādāt, vai arī dosies no Eiropas mājās.

Kas tālāk notiks ar uzņēmumu? Ļoti iespējams, ka nopietnāku sodu gadījumā patiesais īpašnieks to vienkārši likvidēs un piereģistrēs jaunu. Ne velti aprīlī, publiskajam skandālam sākoties, par TVIDES valdes locekli iecelts un patiesā labuma guvēju pasludināts kāds Krievijas pilsonis - Marks Kurašs.

Lai arī sabiedriskā kārtā noziegums ir atzīts par notikušu, iespējamais noziedznieks meklēts netiks - nav nozieguma sastāva.

Tomēr no cilvēktirdzniecības apkarošanas politikas viedokļa ir būtiski, ka atbildīgās iestādes var ievilkt vismaz kaut kādu ķeksi statistikā: Ir! Latvijai ir oficiāli reģistrēts starptautiskās cilvēktirdzniecības gadījums, ko uzrādīt ASV vēstniecībai.