Jelgavas tiesa bijušo Jelgavas pašvaldības policijas darbinieku Endiju Maļinovski un bijušo ekipāžas vecāko Vladimiru Laščenkovu atzina par vainīgiem aizturēta pensionāra piekaušanā līdz nāvei un piesprieda Maļinovskim trīs gadu un trīs mēnešu cietumsodu, bet Laščenkovam - trīs gadu nosacītu cietumsodu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Sarkisjane, trīs gadus bijušajiem policistiem noteikti tiesību ierobežojumi ieņemt konkrētus amatus.
Kā LETA jau ziņoja, abi apsūdzētie, liecinot sēdē, mainīja savas liecības, noliedzot savu vainu. Kā iepriekš ziņoja portāls "zz.lv", gan Maļinovskis, gan Laščenkovs, kuri iepriekš pēc nopratināšanas policijā bija parakstījuši labprātīgu atzīšanos nodarītajā, liecinot tiesas zālē, mainīja savu liecību, atsakoties no agrākās atzīšanās, un savu vainu noliedza. Abi minēja, ka iepriekš esot atzinušies, jo Valsts policijas izmeklētājs viņus esot morāli piespiedis.
Maļinovskis tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 125.panta 3.daļas un 317.panta 2.daļas - par tīša smaga miesas bojājuma izdarīšanu, kas bijis par iemeslu cietušā nāvei, kā arī dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tai bijušas smagas sekas. Savukārt Laščenkovs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas nolaidību, ja tā dēļ iestājušās smagas sekas.
Kā informēja "zz.lv", apsūdzētie atzinuši, ka jūtas vainīgi tajā, ka iereibušos vīrus abos gadījumos veduši uz nomali tā vietā, lai tos ievietotu atskurbtuvē. Taču izvēli neievietot atskurbtuvē abi līdzīgi motivēja ar atrunu, ka atskurbtuves dežurants it kā parasti rājoties, ka tā pārpildīta, un dusmojoties par jaunu klientu atvešanu.
Iepriekšējās vaļsirdīgās atzīšanās Valsts policijas darbinieki it kā esot izspieduši, piedraudot, ka abiem būšot jāpaliek apcietinājumā līdz tiesai. Vēlāk, pie atkārtotas nopratināšanas, nolēmuši sākotnējās liecības nemainīt, jo domājuši, ka viņiem neticēšot. Kāpēc tikai pēc diviem gadiem, liecinot tiesā, apsūdzētie pēkšņi izdomājuši atzīt piespiešanu un noliegt sākotnējās liecības, neizmantojot iespējas apstrīdēt policijas veikto izmeklēšanu, - to abi spēja izskaidrot vien ar apjukumu un it kā savu tiesību nezināšanu.
Kā ziņots, septembrī tiesa šajā lietā nopratināja sešus lieciniekus, tostarp noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī klāt bijušo praktikantu un divas lietā par cietušajām atzītās personas - līdz nāvei piekautā vīrieša meitu un atraitni, kura pieprasījusi vairāku simtu latu kompensāciju par materiālajiem zaudējumiem, bet 20 000 latu - par morālo kaitējumu.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 20.jūlijā Maļinovskis kopā ar ekipāžas vecāko Laščenkovu devās uz izsaukumu Uzvaras ielā, kur divi vīrieši uz soliņa lietoja alkoholu. Viņi vīriešus aizveda uz Jelgavas lidlauku, kur vienu no viņiem - 1937.gadā dzimušu sirmgalvi - Maļinovskis smagi piekāva un pameta. Cietušais mājās atgriezās tikai nākamajā rītā, bet pēc tam uzreiz tika nogādāts slimnīcā, kur pēc dažām dienām mira.
Valsts policija sākumā aizturēja trīs Jelgavas Pašvaldības policijas darbiniekus, bet vēlāk apcietinājumā tika paturēts tikai Maļinovskis, kuru atbrīvoja pagājušā gada oktobrī.
Laščenkovs pēc atbrīvošanas iesniedza atlūgumu, bet praktikantam, kurš toreiz arī atradās policijas mašīnā un apgalvoja, ka lidlaukā notikušo nav redzējis, tika piemērots liecinieka statuss.
Pēc notikušā Jelgavas dome izveidoja speciālu komisiju, lai analizētu Pašvaldības policijas darba organizāciju, instrukciju esamību un to satura atbilstību normatīvajiem aktiem. Pēc komisijas ziņojuma saņemšanas no amata atkāpās Pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens.