Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Veselības ministriju sākušas sarunas par to, ka Covid-19 skrīninga testus skolēniem ar košļājamo kociņu metodi varētu veikt vienreiz nedēļā, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Ministre atzina, ka iepriekš laboratorijas nebija gatavas tik apjomīgam darbam, kad skolēnus testēja ar siekalu pūlinga metodi, tāpēc tika pāriets uz košļājamo kociņu metodi reizi divās nedēļās, kas ir krietni lētāk un draudzīgāka skolēniem.
"Esam guvuši apliecinājumu, ka košļājamā kociņu metode ir ļoti ātri veicama un krietni draudzīgāka skolēniem, tāpēc vakar ar Veselības ministrijas pārstāvjiem esam sākuši pārrunas, lai atgrieztos pie biežākas testēšanas, proti, to veikt vienreiz nedēļā," sacīja ministre, un piebilda, ka par šo jautājumu diskusijas vēl turpinās.
Jau ziņots, ka no 1.oktobra visus Covid-19 skrīninga testus skolēniem veic, izmantojot košļājamo kociņu metodi, aģentūrai LETA pastāstīja Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Jaunajā 2021./2022.mācību gadā klātienes mācībās drīkst piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā var uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
Gadījumos, ja skolēnam netiks veikta Covid-19 testēšana, attiecīgais izglītojamais nevarēs nedz sākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē izglītības iestādē. Tādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs vecāku atbildība un tā iegūstama ģimenē. Izglītība ģimenē varēs tikt īstenota 1.-9.klasē.
Skolās Covid-19 testēšanai sāk ieviest "košļājamo kociņu" testus, un testēšana notiek reizi divās nedēļās. Lai testēšanas process būtu visām iesaistītajām pusēm ērtāks un rezultāti operatīvāki, tad skolās pakāpeniski tiek ieviesta jauna testēšanas metode, kas paredz vienu klasi testēt kā vienotu grupu, nevis kā vairāku paraugu grupu. Ja klases vienotajā paraugā konstatēs infekciju, tikai tad skolēnus testēs atsevišķi.
Šāda kārtība atvieglo gan laboratoriju un izglītības iestāžu darbu, gan arī samazinātu izmaksas par izmeklējumu veikšanu. Tieši laboratoriju pārslodze līdz šim izskanēja kā viens no iemesliem, kāpēc tika meklēta jauns testēšanas algoritms.