Krustojumā, kuru vietējie tā bīstamības dēļ raksturo kā bumbu ar laika degli, notikusi smaga avārija, kurā dzīvību zaudējusi pusaudze, bet vēl divi jaunieši smagā stāvoklī ir slimnīcā. Nedēļu pēc nelaimes bīstamajā posmā veikti nelieli satiksmes drošības uzlabojumi.
Pēc sadursmes izmeta no auto
Autoavārija notika 29. aprīlī ap pulksten 8 Jelgavas novada Svētes pagastā uz ceļa Jelgava–Ūziņi krustojumā ar ceļu uz Jēkabniekiem. Saduroties automašīnai «Audi 80» un mikroautobusam «Volkswagen Transporter», dzīvību zaudēja 14 gadus vecā Aleksandra, bet slimnīcā smagā stāvoklī arvien atrodas ar meiteni vienā auto braukusī 17 gadus vecā Eva un 19 gadus vecais Mārtiņš, kurš vadīja «Audi». Mikroautobusa šoferis guvis salīdzinoši vieglākas traumas un jau izrakstīts no slimnīcas. Policija joprojām turpina skaidrot lietas apstākļus.
Visi trīs jaunieši torīt bijuši labā noskaņojumā, Mārtiņš ar savu draudzeni Evu devās uz skolu Jelgavā, savukārt Evas māsīcu pa ceļam vajadzēja aizvest līdz Svētes pamatskolai. Diemžēl ceļš aprāvās burtiski piecas minūtes pēc izbraukšanas no mājas apmēram puskilometru attālajā krustojumā. «No sākuma dzirdēju tikai troksni, pēc tam notikušo ieraudzīju,» tieši pie krustojuma esošās mājas saimnieks pensionārs Indulis sarunā ar »VZ« atceras tās dienas notikumus. «To briesmīgo troksni, kad, iedarbojoties kinētiskajai enerģijai, sitas dzelzis pret dzelzi, nekad nevarēšu aizmirst, tas nav salīdzināms ne ar kādu bumbas sprādzienu.» Indulis stāsta, ka «Audi» braucis lejā pa kalnu no mazāk svarīga ceļa, kur pirms izbraukšanas uz galvenā ceļa ir «Stop» zīme. «Šobrīd grūti pateikt, vai viņš tur apstājās vai ne, to tagad grūti pierādīt. «Audi» veica kreiso pagriezienu, no kreisās puses brauca mikroautobuss, kura kravas kaste bija pilna ar mucām, kurās bija vismaz tonna ar degvielu. Mašīnas bija ripojušas un kūleņojušas daudzus metrus, līdz apstājās, mikroautobuss apgāzies uz jumta, mucas izmētātas pa ceļu. «Audi» nogāza arī ceļa zīmi,» stāsta Indulis.
Viņš bijis pirmais, kas piesteidzies pie avarējušajiem. «Pieskrēju pie busiņa šofera, kustas. Viss kārtībā? Kārtībā. Eju tālāk. Attaisīju «Audi» durvis. Sapratu, ka es neko nevaru līdzēt. Šoferis un arī blakus sēdošā meitene bija gandrīz iespiesti aizmugurējos sēdekļos, motors bija iedzīts salonā, meitene man pameta ar roku. Skats bija briesmīgs, vēlāk ugunsdzēsēji viņus no mašīnas grieza ārā ar speciālajiem instrumentiem,» Indulis notikuma vietā bijis teju līdz pēdējam. «Un tad es ieraudzīju to bērnu, kas gulēja vienās asinīs uz asfalta. Meitene jau bija mirusi,» Induļa acīs parādās asaras. Meitene bija sēdējusi aizmugurējā sēdeklī aiz šofera un pēc sadursmes izsviesta no auto, jo nav bijusi piesprādzējusies. «Pamazām jau spēju nomierināties, bet sākumā man visu laiku bira asaras, to skatu atceroties.»
Krustojums – bumba ar laika degli
Indulis atklāj, ka šajā krustojumā avārijas notiek ik pa laikam, taču ar tik smagām sekām – pirmo reizi: «Pērn te kāda sieviete ar vieglo traktorā iebrauca, viens jauns puisis ar džipu no ceļa nobrauca un veiksmīgi izbrauca starp to elektrības stabu – trejkāji.» Indulis mājā pie nelaimīgā krustojuma dzīvo kopš dzimšanas, māju pirmajos ulmaņlaikos cēlis viņa vectēvs. «Atceros, ka te bija dubļainais ceļš, brauca ar zirgiem, tad gan nekas tāds nenotika. Arī padomju gados te avāriju nebija, kaut arī «Stop» zīmes nemaz nebija, visi kaut kā prātīgāk brauca.»
Padomju gados ceļš paplašināts, noasfaltēts un pa galveno ceļu bija atļauts braukt ar ātrumu 90 km/h, arī uz mazā ceļa ātrums ir tāds pats. «Te neviens tik lēni nebrauc, nesas kā traki, mājai visi logi dreb,» novērojis Indulis. Viņš tāpat pamanījis, ka pie «Stop» zīmes lielākā daļa braucēju nemaz neapstājas. «Vietējie ir iemanījušies darīt tā: braucot ārā no Jēkabniekiem, jau kalnā var redzēt, vai mašīnas pa lielo ceļu brauc vai ne. Tikai neviens jau neparēķina, ka kādu brīdi ir aklā zona, jo krūmi un māja ir priekšā, bet uz lielā ceļa ātrums milzīgs, tāpēc arī nelaimes notiek,» Indulis izpētījis situāciju.
Savukārt tie, kas ikdienā šķērso šo krustojumu, izsaka pārmetumus arī pašam Indulim, jo «māja ir pārāk tuvu ceļam», viens otrs būtu gatavs to pat nojaukt. Turklāt ceļmalā aug ceriņi, kas, izbraucot uz galvenā ceļa, traucē redzamībai uz kreiso pusi. «Mēs vairākkārt esam lūguši mājas saimnieku nozāģēt krūmus, taču viņš ir kategoriski pret to. Var jau apstāties pie «Stop» zīmes, taču, lai redzētu, kas notiek uz galvenā ceļa, krūmu dēļ ir burtiski jāizbrauc līdz ceļa vidum, un tad jau ir par vēlu ko mainīt,» skaidro vietējie. Jēkabnieku iedzīvotāji gribētu, ka krustojumā tiktu uzstādīti sfēriskie spoguļi, tādējādi uzlabojot drošību. «Šis krustojums bija bumba ar laika degli. Nu, kad viena dzīvība ir izdzisusi un divas karājas mata galā, atbildīgie ir sarosījušies,» secina vietējie. Indulis nozāģējis ceriņus, kas auga ceļmalā. «Jā, nozāģēju līdz žogam, ko tu padarīsi. To gan ceļu daļai vajadzēja darīt,» domīgs ir pensionārs. Savukārt ceļinieki nedēļu pēc avārijas bīstamo posmu marķējuši ar ceļa zīmēm, kas liek šajā posmā braukt ar ātrumu 70 km/h. «Pagaidām gan to neviens neievēro,» saka Indulis.
Ja piesprādzētos, iespējams, izdzīvotu
Jēkabnieku iedzīvotāji smagi pārdzīvo notikušo, jo bojā gājusi patiesi pozitīva un gaiša meitene no kārtīgas ģimenes. «Es to bērnu dienu iepriekš redzēju, sasveicinājāmies, bet nākamajā dienā uzzinu, ka viņas vairs nav,» saskumusi ir Rutas kundze. «Tas ir briesmīgi. Mēs visi raudājām, visi pārdzīvojām, bērēs bija ļoti daudz cilvēku. Kas to varēja iedomāties, ka vienkāršs rīta brauciens uz skolu var tā beigties. Meitenes mammīti bieži redzu, ka aizbrauc līdz tai vietai un ilgi sēž.»
Avārijā cietušās Evas brālis Vladislavs »VZ« atklāj, ka māsa no reanimācijas pārvesta uz traumatoloģijas nodaļas palātu. «Viņai ir labāk, bet stāvoklis arvien ir smags.» Dakteri gan dodot pozitīvas izredzes uz atveseļošanos, un ģimene cer, ka Eva pēc laika varēs turpināt mācības savā izvēlētajā specialitātē, kas saistīta ar uzņēmējdarbību. «Šorīt māsu apciemoju, viņa sākusi runāt, bet pagaidām par tā rīta notikumiem neko nevaicājām.» Diemžēl Mārtiņa stāvoklis arvien esot kritisks, lai gan viņš esot atmodies no komas. Puisim ir smaga galvas un mugurkaula trauma, cietuši arī iekšējie orgāni, ārsti pagaidām neizsakot nekādas prognozes, visu rādīšot laiks. Vladislavs teic, ka šobrīd no Mārtiņa nav iespējas iegūt liecību. «Tas krustojums allaž bijis slikti pārredzams, no rīta vēl saule spoži spīd acīs... Cik esam noskaidrojuši, Mārtiņš apstājās pie «Stop» zīmes, to esot apliecinājis arī otra auto vadītājs. «Audi» jau bija izbraucis krustojumu un iekārtojies savā joslā, kad notika sadursme. Neoficiāla informācija liecina, ka busiņš krietni pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, tas bijis 128 km/h, turklāt busam bremzējusi tikai viena puse,» Vladislavs stāsta vienu no negadījuma versijām. Mārtiņš nav vietējais, viņš tikai braucis ciemos pie savas draudzenes, tāpēc, iespējams, nav apjautis krustojuma bīstamību. «Es pats ar viņu braucu tur vairākas reizes, viņš vienmēr apstājās pie zīmes. Viņš vispār brauca piesardzīgi,» saka Vladislavs. Puisis skumst par savu māsīcu, kas bijusi jauka un aktīva meitene. «Tagad secinām, ja viņa būtu piesprādzējusies, viss būtu beidzies savādāk, sekas nebūtu letālas. Jāatzīst, ka arī es pats ne vienmēr sprādzējos, sēžot aizmugurē. Par to ir jādomā,» teic Vladislavs.