Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis uzskata, ka zinātnē ir nepieciešama paaudžu nomaiņa, kura jāveicina, parādot, ka arī jaunajiem prātiem ir vieta Latvijas zinātnē.
Kā šodien LZA rudens pilnsapulcē uzsvēra Ekmanis, Latvijas zinātniekiem jābeidz ticēt plaši izplatītajai retorikai par LZA kā "vecu un cienījamu zinātnieku apvienību", bet tajā ir nepieciešama paaudžu nomaiņa.
Šī iemesla dēļ LZA prezidents rosina pie akadēmijas dibināt jauno zinātnieku nodaļu, kuras pārstāvji gan nebūs akadēmiķu statusā, tomēr arī skaitīsies akadēmijas biedri.
Gados jauno cilvēku trūkums, pēc Ekmaņa domām, gan ir jūtams ne tikai LZA, bet arī zinātnē kopumā un "talantu genofonds zinātnē ir uz kritiskās kvantitātes robežas". Tomēr no valsts puses netiek darīts nekas, lai apturētu zinātnieku - gan veco, gan jauno - izceļošanu uz citām valstīm.
Komentējot vispārējo situāciju zinātnē Latvijā, Ekmanis uzsvēra, ka Latvijā zinātne un tehnika ir vienmēr bijusi augsti attīstīta ar pasaules līmeņa sasniegumiem, tomēr Latvijas valdības uzdevums ir to nepārvērst par Latvijas tehniskās vēstures pieminekli.
Arī zinātnes prestižs sabiedrībā, lai arī tas nav no tiem augstākajiem, pēdējo gadu laikā ir audzis, secināja LZA prezidents, ko, pēc viņa domām, veicinājuši dažādi pasākumi, kā, piemēram, "Zinātnieku nakts".
Tomēr situācija ar finansējumu zinātnei izrādījusies sliktāka, nekā to iepriekš paredzējušas pašas pesimistiskākās prognozes, un plānoto 30% samazinājuma vietā pats finansējums sarucis līdz 30%. "Latvijas ekonomika atgādina purvu, kurā esam iestiguši, un, izvelkot ārā vienu, citi iestieg vēl dziļāk," norādīja Ekmanis.
Zinātnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādījis uz vairākām problēmām, kas papildus samazinātajam līdzekļu apjomam kavē zinātnes finansējuma apguvi, tostarp dažādu normatīvo aktu regulējumi un nespēja nodrošināt līdzfinansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei.
Piedevām nemitīgi parādās jauni ierobežojumi struktūrfondu līdzekļu apguvei, turklāt nereti projektu uzsākšanai ir nepieciešams ne tikai līdzfinansējums, bet arī priekšfinansējums, kura nav ne tikai zinātniskajām institūcijām, bet kuru, visticamāk, atteiksies nodrošināt arī uzņēmēji, kuri vēlas sagaidīt pēc iespējas drīzu atdevi no saviem ieguldījumiem.
Savukārt IZM, piedāvājot aizņemties naudu struktūrfondu līdzfinansējuma nodrošināšanai, nav rēķinājusies ar to, ka valsts zinātniskajām institūcijām nav ieķīlājamu īpašumu, jo valsts tos joprojām nav nodevusi šo institūciju rīcībā, uzsver Ekmanis.
Daudzas no šīm problēmas rada nopietnus draudus Latvijas zinātnei, īpaši cilvēkresursu ziņā, jo jau šobrīd tādas Eiropas valstis kā Vācija, izmantojot situāciju, "nosūc" Latvijas zinātniskās aprindas, turklāt veselām laboratorijām.
Ekmanis prognozē, ka, lai arī ar nākamajā gadā pieejamo finansējumu Latvijas zinātne izdzīvos, no zinātniskajiem institūtiem saglabāsies tikai spēcīgākie, kuri pēdējo gadu laikā ir spējuši piesaistīt ievērojamus struktūrfondu līdzekļus.