Pēdējo nedēļu laikā esmu par pāris kilogramiem pieņēmusies svarā. Nu kas gan ir pāris kilogrami? Bet meitenei tā var izvērsties par traģēdiju. Vai mani uztrauc šie daži kilogrami, kas nākuši klāt? It kā jau nē, jo tas taču ir tikai skaitlis, un arī neesmu pamanījusi, ka kaut kur kaut kā būtu vairāk kā iepriekš.
Man pazīstamie gan saka, ka tagad es beidzot izskatoties pēc cilvēka. Pēc kā tad es izskatījos iepriekš, ja ne pēc cilvēka? Nepaprasīju... Es nevaru pateikt, tieši kuras ķermeņa daļas mani tagad ir pataisījušas par cilvēku, jo nekādas lielas izmaiņas sevī neredzu.
Nesaprotu tos cilvēkus, kuri apņemas nomest tieši tik un tik kilogramus. Bet ko izsaka šos skaitlis? Manuprāt, lielāka nozīme ir tam, vai svars tiešām izskatās par daudz. Tā taču nenotiek, ka mēs par cilvēka svaru spriežam, pirmkārt, pēc tā, cik daudz viņš sver. –Čau! Cik Tu sver? -72kg (piemēram). –Tik daudz? Nemaz neizskatās! Nedomā nomest kādu kilogramu?
Ko es ar to gribēju pateikt? Neko. Vienkārši pārdomas par pēdējām nedēļām, kurās esmu sākusi izskatīties pēc cilvēka. Bet noveļu tos pāris kilogramus uz to, ka nāk ziema. Jāuzkrāj taču rezerves. Kas zina, kas mūs sagaida ziemā. Varbūt ēst vairs nedos...
Bet par tēmu... Negribētu apgalvot, ka sākušies mani treknie gadi. Ceru, ka tikai maksimums 2- 3 mēneši, jo kā gan es pavasarī varēšu uzvilkt ko plānāku, ja izskatos pēc cilvēka un sveru tik daudz? Šausmas! Ceru, ka neviens neuzzinās to skaitli! Neviens taču tad ar mani, tādu resnu negribēs vairs draudzēties!
Eh.. Kādas tik domas neuznāk pusnakts laikā pēc viena banāna apēšanas. Tie esot ļoti barojoši. Atteikties no tiem? Nevaru, pārāk garšo.
Interesanti- uz ledus stabilāk turas vieglāks vai smagāks cilvēks? Fizika nekad nav bijusi mana stiprā puse.