Pētījums: skolotāju algas samazinātas vai iesaldētas 16 Eiropas valstīs

Aizvadītajā mācību gadā 16 Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, skolotāju algas tikušas samazinātas vai iesaldētas un tikai puse Eiropas valstu pedagogu saņēma piemaksas par skolēnu sekmību, liecina "Eurydice" jaunākā pētījuma dati.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Lietaviete, saskaņā ar Eiropas Komisijas publicēto "Eurydice" pētījumu "Skolotāju un izglītības iestāžu vadītāju algas un piemaksas Eiropā, 2011./12.mācību gads" budžeta ierobežojumi un taupības pasākumi pagājušajā gadā visvairāk ietekmējuši skolotājus Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Slovēnijā.

Skolotāju algas Bulgārijā, Kiprā, Igaunijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē, Horvātijā un Lihtenšteinā ir nedaudz pazeminājušās vai palikušas nemainīgas.

Latvijā 2012./2013.mācību gadā situācija tiks uzlabota. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktore Svetlana Batare skaidroja, ka no 2012.gada 1.septembra ir sākta vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes palielināšana par 10%.

"Eurydice" pētījumā parādīts, ka caurmērā Eiropā ekonomikas krīze sākusi ietekmēt skolotāju atalgojumu no 2010.gada vidus un aizvien vairāk valstis samazinājušas gan algas, gan piemaksas, piemēram, atvaļinājumu pabalstus un prēmijas. Grieķija samazinājusi skolotāju pamatalgas par 30%, Īrijā 2011.gadā samazināja jauno skolotāju algas par 13%, Spānijā 2010.gadā algas tika samazinātas par aptuveni 5% un kopš samazināšanas netika indeksētas.

Savukārt četrās valstīs - Čehijā, Polijā, Slovākijā un Islandē - skolotāju algas kopš 2010.gada vidus ir pieaugušas, bet Rumānijā darba algas lielums ir atgriezies gandrīz tādā pašā līmenī, kādā tas bija pirms ekonomiskās krīzes.

Eiropā lielākoties pieredzējušo skolotāju maksimālais atalgojums ir divreiz lielāks par to, ko saņem viņu jaunie kolēģi. Ņemot vērā, ka maksimālo atalgojumu var saņemt vidēji pēc 15 līdz 25 darba gadiem, skolotāju organizācijas uztraucas, ka šāda sistēma varētu atturēt jauniešus apgūt konkrēto profesiju, secināts pētījumā.

Lai gan sākotnējās algas skolotājiem mēdz būt nepievilcīgas, tomēr, ņemot vērā piemaksas par papildu pienākumiem vai virsstundām, daudzās Eiropas valstīs tiek sasniegts maksimālais likumā noteiktais atalgojuma līmenis. Piemēram, Latvijā tīrie ienākumi ir gandrīz divreiz lielāki par maksimālo pamatalgu. Arī Dānijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Anglijā un Velsā tīrie ienākumi, ņemot vērā piemaksas, ir augstāki nekā maksimālā pamatalga. To zināmā mērā var izskaidrot fakts, ka salīdzinoši liela daļa skolotāju ir gados vecāku cilvēku grupā.

Pētījumā atklāts, ka, lai gan visas valstis apgalvo, ka galvenā prioritāte ir skolēnu sekmības rādītāju uzlabošana, tikai pusē Eiropas valstu, to skaitā Latvijā, piešķir piemaksas skolotājiem, balstoties uz pozitīviem mācīšanas rezultātiem vai skolēnu sekmēm.

Latvija padziļināti sāk iedzīvināt arī uz skolotāja darba kvalitāti balstītus atalgojuma principus. Kā vētīja Batare, kopš 2012.gada 1.septembra ir noteikts diferencēts atalgojums tiem pedagogiem, kas Eiropas Sociālās fonda projektā "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ir ieguvuši ceturto un piektās kvalitātes pakāpi, palielinot atalgojumu attiecīgi par 8% un 12%. Patlaban tiek strādāts pie jaunās pedagogu motivācijas sistēmas, kuru paredzēts izveidot līdz šā gada beigām.

"Eurydice" tīkla pētījumā "Skolotāju un izglītības iestāžu vadītāju algas un piemaksas Eiropā, 2011./12.mācību gads" ietverta informācija par lēmējinstitūcijām, kas ir atbildīgas par skolotāju algu un dažāda veida piemaksu noteikšanu, algām privātajā sektorā, algu pieaugumu saistībā ar darba stāžu, minimālo un maksimālo likumā noteikto algu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju un attiecībā pret faktisko algu, kā arī jaunāko skolotāju pirktspējas pieaugumu vai samazinājumu un ekonomiskās krīzes ietekmi.