Jaunais mācību gads sākas ar būtiskām izmaiņām. Kas ir jāzina skolēniem, vecākiem un skolotājiem?

Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības sāks 223 696 skolēni, tostarp 19 956 pirmklasnieki un 2196 bērni no Ukrainas, liecina Izglītības un zinātnes (IZM) apkopotie provizoriskie dati.

Skolēnu izglītošanā būs iesaistīti 26 222 pedagogi.

1.septembrī durvis vērs 477 pašvaldību vispārējās izglītības iestādes - 25 sākumskolas, 239 pamatskolas, 183 vidusskolas, 30 valsts ģimnāzijas -, kā arī 37 speciālās izglītības iestādes. Papildus tam jaunajā mācību gadā darbu sāks arī 76 privātās skolas. Profesionālajā izglītībā audzēkņu skaits saglabāsies iepriekšējā līmenī - aptuveni 28 000, prognozē IZM. No tiem ap 10 000 šogad sāks mācības pirmajā kursā 53 profesionālās izglītības iestādēs.

Semestri un brīvlaiki

1.-8. klasēm un 10.-11. klasēm mācību gads noslēgsies 2026. gada 29. maijā, savukārt 9. klašu skolēniem - 12. jūnijā, bet 12. klašu beidzējiem - 29. jūnijā.

Pirmais semestris ilgs no 2025. gada 1. septembra līdz 19. decembrim.

Otrais semestris 1.-8. klasēm un 10.-11. klasēm - no 2026. gada 5. janvāra līdz 29. maijam. 9. klasēm 2. semestris ilgs no 2026. gada 5. janvāra līdz 12. jūnijam, bet 12. klasēm - no 2026. gada 5. janvāra 19. jūnijam.

Mācību gada laikā noteiktās brīvdienas

• Rudens brīvdienas - no 2025. gada 20. oktobra līdz 2025. gada 24. oktobrim;
• Ziemas brīvdienas - no 2025. gada 22. decembra līdz 2026. gada 2. janvārim;
• Pavasara brīvdienas - no 2026. gada 9. marta līdz 2026. gada 13. martam;
• Vasaras brīvdienas - 1.-8. klasēm un 10.-11. klasēm - no 2026. gada 1. jūnija līdz 31. augustam.

Tāpat kā līdz šim, izglītības iestādes būs tiesīgas patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases skolēniem otrajā semestrī. Tāpat noteikumi paredz - ja mācību gada laikā iestājas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru izraisīto apstākļu dēļ vismaz vienu nedēļu nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt mācību procesu, izglītības iestādes vadītājs, saskaņojot ar dibinātāju, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.-8. klasēm un 10.-11. klasēm.

Mācības - valsts valodā

2025./2026.mācību gadā Latvijas skolās, kuras īstenoja mazākumtautību programmas, noslēgsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. No šī mācību gada mācības valsts valodā turpināsies visās klasēs, pievienojoties 4. un 7. klasei. Pārejai tiek nodrošināti jauni mācību un metodiskie materiāli, pedagogu profesionālās pilnveides iespējas un papildu atbalsts skolotājiem un skolēniem, informē IZM.

Aizliegums lietot mobilos telefonus

“Pirmsskolas vecuma un 1.-6. klases izglītojamajiem izglītības iestādē ir aizliegts lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā,” paredz grozījumi Izglītības likumā, kas stājās spēkā jau 31. maijā. Līdz ar to šis būs pirmais mācību gads, kad aizliegums, kurš noteikts likuma 36. pantā, sāks darboties praksē. 

Tiesa, mobilo tālruņu lietošanas aizliegums nav absolūts, jo likums paredz, ka "izglītības iestāde nosaka tehnisko līdzekļu (mācību un audzināšanas procesā un saziņā izmantojamo tehnisko ierīču, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, iekārtu, robotikas detaļu un programmatūru) izmantošanas nosacījumus un kārtību.

Izmaiņas eksāmenos

Jaunajā mācību gadā 9. klases centralizēto eksāmenu slieksnis tiek pacelts uz 15%, bet vidusskolās tiks ieviests centralizētais eksāmens bioloģijā, fizikā vai ķīmijā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī. Līdztekus tiek nodrošināts individuāls atbalsts skolēniem riska grupās, kā arī ieviests izlīdzinošais gads 9. klases absolventiem, kas sniegs iespēju turpināt izglītību, ja eksāmeni nav nokārtoti ar pirmo reizi. Lai skolēni saņemtu šo atbalstu, nozīmīga loma ir projektam “Skola - kopienā”, kas palīdzēs skolēniem saņemt atbalstu un veidot ciešāku saikni ar kopienu - vienaudžiem, pedagogiem, vecākiem.

Jauns modelis

Jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana tiks uzsākta jau no 1.septembra, kam valdība apstiprinājusi papildu finansējumu 4,92 miljonu eiro apmērā skolu atbalsta personāla darba samaksai.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver:

Ar šo soli mēs speram pirmo reālo soli ceļā uz jaunā pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Tas nozīmē vairāk atbalsta personāla skolās, kas ilgtermiņā dos ieguvumu gan skolotājiem, gan skolēniem.”

Jaunais modelis kopumā nodrošinās taisnīgāku pedagogu darba samaksu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, stabilu un prognozējamu finansējumu izglītības iestādēm. Lielāku lomu un autonomiju jaunajā modelī iegūs arī skolu direktori, kuriem būs plašākas iespējas plānot mācību darbu atbilstoši skolas vajadzībām. Modelis pilnā apmērā tiks ieviests no 2026. gada 1. septembra.

Rīgas mācību iestāžu infrastruktūrā šogad investēs 35 miljonus eiro.