Valsts aģentūras "Lietišķo sporta veidu centrs "Kleisti"" jāšanas sekcijas audzēkņi un viņu vecāki, kā arī reitterapijas nodarbībās iesaistīto bērnu vecāki nosūtījuši vēstuli Saeimas deputātiem, kurā iebilst pret ieceri valsts sporta skolām paredzēto finansējumu 2010.gadā novirzīt sporta federācijām.
Kā norādīts vēstulē, kas adresēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputātiem un izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS), treneru algām paredzēto valsts finanšu līdzekļu nodošana sabiedrisko organizāciju rīcībā neradītu iespēju efektīvai šo līdzekļu izmantošanai un uzskaitei.
Vēstules autori uzsver, ka, likvidējot lietišķo sporta veidu centru "Kleisti", bērnu un jauniešu jāšanas sportam būtu iespēja pastāvēt tikai privātos staļļos pie privātiem treneriem, ko absolūti lielākā daļa jauno sportistu nevarētu atļauties, līdz ar to nav skaidrs, kādu treneru atalgojumam tiktu izmantoti valsts finanšu līdzekļi.
Uzsvērts arī, ka federācijām nav apstiprinātu mācību programmu, kā arī pieredzes bērnu un jauniešu sporta nodarbību organizēšanā, tāpat arī nav skaidrības, kas šādā gadījumā notiktu ar valsts īpašumā esošo infrastruktūru, sporta, mācību grupām un reitterapijai domātajiem zirgiem.
"Zirgiem būs jāēd arī pēc 2010.gada 1.janvāra," uzsvēruši vecāki, vaicājot par šo dzīvnieku likteni, jo izsolē tos Latvijas ekonomiskās situācijas dēļ, visticamāk, nebūs iespējams pārdot.
Vēstulē deputātu uzmanība vērsta arī uz to, ka jau šī gada jūlijā Latvijas Jātnieku federācija vēlējusies bezatlīdzības lietošanā uz noteiktu laiku saņemt "Kleistu" nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75, kā arī kustamo īpašumu un apgrozāmos līdzekļus, iesniedzot atbilstošu priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijā.
Vēstules autori akcentē, ka biedrības sagatavotais priekšlikums neatbilda likumam par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, kā arī iesniegtais ekonomiskais pamatojums nav radījis pārliecību par pietiekamu naudas plūsmu valsts īpašuma kvalitatīvai uzturēšanai un bērnu sporta attīstībai. IZM šo priekšlikumu noraidījusi un izvēlējusies lietišķo sporta veidu centru "Kleisti" saglabāt vienota Valsts sporta centra sastāvā.
Vecāki un audzēkņi pauduši uzskatu, ka šajā gadījumā ar "Kleistu" īpašumu un kustamās mantas apsaimniekošanu būtu jānodarbojas valstij vai vismaz apsaimniekotājam ar atbilstošu pieredzi. "Bērniem un jauniešiem jādod iespēja trenēties pieredzējušu pedagogu uzraudzībā un nākotnē kļūt par sportistiem, kuri nesīs Latvijas vārdu pasaulē!" uzsvēruši vēstules rakstītāji.
Ņemot vērā minēto, deputāti aicināti nopietni izvērtēt visas iespējas, lai nodrošinātu bērnu un jauniešu sportošanas iespējas "Kleistos", kā labāko variantu piedāvājot tos apvienot ar līdzīgas ievirzes valsts aģentūrām vienotā Valsts sporta centrā, saglabājot centram paredzēto finansējumu 2010.gadam pilnā apmērā.
Jau ziņots, ka IZM valdībā ir iesniegusi priekšlikumu līdzekļu pārdalei no Valsts sporta centram paredzētā finansējuma, 400 855 latus novirzot sporta federācijām.
Līdz ar to par treniņu procesa nodrošināšanu un atalgojuma izmaksu treneriem, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, turpmāk nodarbotos nevis valsts aģentūru statusā esošās IZM padotības sporta skolas, bet pašas federācijas.
Savukārt 681 555 lati no valsts budžetā paredzētā finansējuma Valsts sporta centram tiktu novirzīti Murjāņu sporta ģimnāzijai, kurai valdības sākotnēji apstiprinātajā budžetā atvēlēti 480 070 lati, kas nodrošina mācību un treniņu procesu skolā tikai šim mācību gadam, jo veido tikai pusi no šī gada skolas budžeta. Papildus tam Murjāņu sporta ģimnāzija iegūtu atsevišķas Valsts sporta centram paredzētās funkcijas airēšanas un kamaniņu sportā.
Nepieciešamību Valsts sporta centram paredzēto finansējumu novirzīt sporta federācijām IZM pamato ar budžeta līdzekļu ietaupījumu uz administratīvo izdevumu rēķina, kā arī minēto aģentūru funkciju saglabāšanu, ko pie papildus līdzekļu pārdales Murjāņu sporta ģimnāzijai, visticamāk, neizdotos izdarīt.