Latvijā par 9% pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaits

Latvijā desmit gadu laikā par 9% pieaudzis cilvēku skaits ar augstāko izglītību, un pašlaik to īpatsvars visu iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecuma kopskaitā ir palielinājies līdz 23% jeb 401 323 personām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie tautas skaitīšanas dati.

Pirms desmit gadiem ar augstāko izglītību, tostarp doktora grādu, bija 13,1% no 15 un vairāk gadu veciem iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju vidū pieaudzis arī personu skaits ar vidējo profesionālo izglītību, un pašlaik tie ir 521 629 iedzīvotāji jeb 29,4% no 15 un vairāk gadu veciem iedzīvotājiem.

Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši doktora grādu vai augstāko izglītību, 64,1% ir sievietes un 35,9% – vīrieši. Citos izglītības līmeņos atšķirības ir mazāk izteiktas.

Latvijā arī samazinājies iedzīvotāju skaits, kuriem ir sākumskolas vai zemāka izglītība. Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka personu ar sākumskolas vai zemāku izglītību īpatsvars visu iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecuma kopskaitā ir samazinājies no 8,4% līdz 6,7%.

Dati liecina, ka 57 430 iedzīvotājiem, kuri ir 15 un vairāk gadus veci, nav skolas izglītības vai tā ir zemāka par sākumskolas izglītību. Savukārt sākumskolas izglītība ir 62 645 Latvijas iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka 2011.gada tautas skaitīšanā Latvijā saskaitīti 2,068 miljoni iedzīvotāju.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais