Ekonomikas ministra Arta Kampara ("Vienotība") publiski paustie izteikumi, ka izglītības nozare darbojoties "sūnu ciema režīmā" un esot novedusi pie tā, ka cilvēki "grib darbu, bet neko nemāk", ir neargumentēti apvainojumi, kas apgrūtina savstarpēju dialogu.
Tāpēc Kamparam vajadzētu sekot kolēģa aizsardzības ministra Arta Pabrika pēdās un publiski atvainoties par aizskarošiem izteicieniem medijos, norādīja Latvijas Rektoru padomes (LRP) priekšsēdētājs Arvīds Barševskis.
"Neargumentētu apvainojumu izteikšana veselai nozarei liecina vai nu par nekompetenci, vai uzskatāma par apzinātu rīcību, lai novērstu uzmanību no problēmām ministra paša nozarē. Par ministra Kampara kompetenci nevar būt šaubu, viņš ir daudz darījis augstākās izglītības un zinātnes nozares konkurētspējas uzlabošanai, būdams līdzpriekšsēdētājs darba grupai, kura 2009. gada nogalē izstrādāja priekšlikumus reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Ekonomikas ministrs arī virzīja darba grupas priekšlikumus apstiprināšanai valdībā," uzsvēra Rektoru padome.
Šādas replikas Kampars izteicis, atbildot uz konkrētu jautājumu "kādas ir prognozes par darba tirgu Latvijā pēc pieciem gadiem", kas ir galvenais augstākās izglītības un industrijas pārstāvju diskusiju objekts. Rektoru padomes vadītājs atzina, ka tautsaimniecības pārstāvjiem un arī ministram jāapzinās, ka laba speciālista sagatavošana augstskolās ilgst trīs līdz piecus gadus. Uzņēmēji parasti zina, kādi speciālisti viņiem nepieciešami, tomēr retais spēj paredzēt, kādi darbinieki būs nepieciešami pēc ilgāka laika posma.
Par piemēru LRP min, ka 2006. un 2007.gadā par nākotnes nozari tika uzskatīta nekustamā īpašuma attīstība vai būvniecība, kurā trūka speciālistu. Tomēr ir zināms, kas pāris gadus vēlāk notika ar nekustamā īpašuma nozari.
Tādēļ, pēc Rektoru padomes uzskata, ļoti svarīga ir darba tirgus pieprasījuma prognoze, kas ir tieši Ekonomikas ministrijas funkcija - izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uzturēt darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Kampars intervijā gan par darba tirgus prognozēm piebildis, ka "prognozes, protams, ir ļoti grūta lieta, un es pašlaik atsacīšos precīzus skaitļus prognozēt".
Barševskis norādīja, ka "Latvijas izglītībā tāpat kā daudzās citās mūsu valsts nozarēs ir gan vairākas ekselentas lietas, gan arī vairākas problēmas, kuras risinām. Ja kāds var atļauties noķengāt visu nozari, tad šim cilvēkam ir vai nu izcilas zināšanas par nozari, vai gluži pretēji - to pietrūkst". Ministra apvainojumi visai nozarei ir nepieņemama komunikācijas forma, kas nekādi neveicina dialogu starp ministriju, industriju un augstākās izglītības sektoru.
Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs ceturtdien sarunā Latvijas Radio izteicās, ka Latvijā izglītības sistēma līdz šim ir darbojusies "sūnu ciema režīmā" un nav spējusi piedāvāt augsti kvalificētus speciālistus uzņēmējdarbības videi.
"Darba tirgus Latvijā pašlaik ir ļoti duāls. No vienas puses, mums ir ārkārtīgi un nesamērojami liels bezdarbs - apmēram 14%, taču,, no otras puses, mēs redzam izteiktu un pieaugošu uzņēmēju sūdzību līmeni par to, ka kvalificēta darbaspēka sāk pietrūkt. Reāli pietrūkt," sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka izglītības sistēma Latvijā nav spējusi nodrošināt biznesu ar augsti kvalificētiem speciālistiem. "Mūsu izglītības sistēma līdz šim ir darbojusies tādā kā pašplūsmā un sūnu ciema režīmā. Tas ir novedis pie tā, ka mums ir bezdarbs - cilvēki grib darbu, bet viņi īsti neko nemāk. Uzņēmēji, kas vēlas būt konkurētspējīgi ārpus Latvijas, nav apmierināti ar šādu darbaspēku," klāstīja Kampars.
Ministrs atzina, ka izglītības sistēma ir nopietni jāreformē. "Te ir jābūt kompleksam risinājumam - radikāli jālabo arodskolu izglītības sistēma un arī augstākā izglītība jākoncentrē uz konkrētākiem segmentiem," viņš teica.
Kampars informēja, ka savus priekšlikumus jau iesniedzis premjeram. "Man vienam to ir grūti izdarīt, tāpēc ir konkrētas reformu programmas, ko esmu licis priekšā premjeram," paskaidroja ministrs.
Viņš klāstīja, ka Latvijā ļoti lielas iespējas attīstīties ir izglītībai mežsaimniecībā, arī ķīmijas un farmācijas jomā, mašīnbūvē un metālapstrādē, kā arī pārtikas un elektronikas nozarēs. "Šīs piecas ražojošās nozares jau ir vilcējspēks un arī būs," prognozēja ekonomikas ministrs.