ReTV uzrunātie skolu vadītāji norāda — skolotāju vidū izdegšana nu jau ir ikdiena. To ietekmējot gan esošā Covid-19 situācija, gan arī pedagogu trūkums skolās.
Ilze Ušpele ir trīs bērnu mamma, no kuriem divi ir skolas vecumā. 14 gadus Ilze bija skolotāja, bet pēc aizvadītā attālinātā mācību gada nolēma skolā vairs neatgriezties. Darbu, jo īpaši Covid-19 laikā, nevarot savienot ar ģimeni. “Nevar pārslēgties no lomām. Tātad - tu esi skolotāja, tu izej no istabas durvīm, tu nevari kļūt mamma. Tu tik un tā esi tajā skolotājas lomā. Tas paņem visu tavu dienu, visu tavu laiku. Jo īstenībā tu komunicē ar vecākiem, tu komunicē ar ģimenēm, tu risini viņu problēmas,” saka Ilze Ušpele, bijusī skolotāja.
Ilze norāda - šo 14 gadu laikā būtiski mainījusies tieši vecāku attieksme pret skolotāju. Kontrole, aizrādījumi un pārāk liela vecāku iesaistīšanās mācību procesā, kas radot spriedzi ikdienas darbā. “Ja man ir vadītājs skolā, tad tas ir mans vadītājs, ir ļoti grūti, ja tev vēl kāds sāk vadīt. Tas, protams, ierobežo, tas uzdzen stresu, tas uzdzen nedrošību, bailes. Ja tu ej uz darbu un domā, vai viss būs kārtībā, vai atkal būs kāda ziņa. Vai kāds atkal mani būs pārpratis. Nu, attālināti, protams, bija jauki, ja vecāki iesaistās, vecāks palīdzēja bērnam, viņš bija ļoti tajā iekšā. Un tur tas bija ļoti vajadzīgs. Bet tad, kad notiek mācības klātienē, tad es uzskatu, ka ir jāuzticas vairāk skolotājam,” skaidro Ilze Ušpele.
