Piešķirts papildus finansējums valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai
Pārdalot finansējumu no budžeta resora programmām, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirti 163 900 eiro atbalstam, lai nodrošinātu papildus finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai.
Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījumu pārdalīt finansējumu 163 900 eiro apmērā no budžeta resora programmas "Demogrāfijas pasākumi" uz IZM budžeta apakšprogrammu "Studējošo un studiju kreditēšana", lai nodrošinātu papildus finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai.
No minētajiem 163 900 eiro riska segumam, ko administrē valsts finanšu attīstības institūcija "Altum", piešķirs 154 780 eiro, bet procentu izdevumiem normatīvajā regulējumā paredzētajos gadījumos - 9120 eiro.
Kā norādīja IZM, ņemot vērā, ka pērnā gada rudenī pieprasījums pēc valsts garantētiem studiju un studējošo kredītiem būtiski pārsniedza iepriekšējo gadu tendences un plānoto pieaugumu. Ņemot vērā Covid-19 izraisīto ārkārtējo situāciju un sliktāku situāciju darba tirgu, studējošiem samazinājās iespējas segt studiju maksu un dzīvošanas izmaksas strādājot. Kā arī daudzos gadījumos studējošo vecākiem samazinājās ienākumi.
IZM arī atzīmēja, ka 2021.gada rudens provizoriski būs periods, kad darba tirgus joprojām atradīsies pandēmijas izraisīto ierobežojumu ietekmē. Līdz ar to studējošiem turpinās pastāvēt ierobežotas iespējas strādāt. Līdz ar to, ministrijas ieskatā, papildus finansējums nākamajam rudens semestrim nodrošinās augstākās izglītības pieejamību, ņemot vērā ieilgušās ārkārtējās situācijas un pandēmijas sekas.
IZM atklāja, ka pērn rudens semestrī kredītus izsniedza 2,689 miljonu eiro apmērā. Pirmā mācību gada laikā ir radās izmaņas - daļai no kredītņēmējiem dažādu iemeslu dēļ vairs nebija nepieciešama kredītu izsniegšana pilnā apjomā, līdz ar to izveidojās riska seguma līdzekļu ekonomija 634 000 eiro apmērā.
Tāpat, IZM pieredze liecina, ka pirmā mācību gadā apmēram 10% studentu pārtrauc izmantot kredītus pirmajā studiju gadā. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, students turpina studijas budžeta grupā, absolvē vai pārtrauc studijas, dodas akadēmiskajā atvaļinājumā.
Izvērtējot pērnā gada apstākļus, IZM norādīja, ka rudens semestrī jaunu kredītu izsniegšanai pieejamais finansējums ir divi miljoni eiro, kā arī līdzekļu ekonomija 634 000 eiro apmērā, kas ļaus piešķirt un izsniegt kredītus 2020.gada rudens semestra apjomā.
Kā uzsvēra IZM, papildus finansējums ir nepieciešams, ņemot vērā plānoto studijas maksas pieaugumu - vidēji 7% -, par ko paziņojusi Latvijas Universitāte, kuras studējošie visvairāk slēdz kredītlīgumus. Tāpat ir gaidāms vidēji 20% pieprasījuma pieaugums studijām.
Pēc IZM aprēķiniem ar 154 000 eiro riska segumu var izsniegt kredītus 684 000 eiro apjomā vienā rudens semestrī vai visā mācību ciklā, kas ir vidēji 85 000 eiro semestrī. Ministrija skaidroja, ka riska segums 154 000 eiro ir paredzēts, lai 2021.gadā izmaksātu papildus kredītus saskaņā ar iespējamo paaugstināto pieprasījumu.
Par finansējumu, kas būtu nepieciešams 2022.gadā un turpmāk, ministrija ir iesniegusi prioritāro pasākumu. Ja 2022.-2024. gados netiks piešķirts papildus finansējums, samazināsies turpmākajos gados pieejamais finansējums kredītu izsniegšanai un tādā gadījumā IZM būs jāievieš ierobežojumi kredītu pieejamībai.
Vienlaikus, 2021.gada oktobrī, kad būs noslēgusies imatrikulācija, tiks izvērtēta ekonomija, kas ir novirzāma turpmāko gadu kredītu garantēšanai. Pēc IZM aprēķiniem, pastāv varbūtība, ka turpmākajos gados pieprasījums samazināsies demogrāfijas ietekmes dēļ, kā arī mazinoties Covid-19 ietekmei uz studējošo nodarbinātības iespējām.