VID izplata paziņojumu lauksaimniekiem
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina lauksaimniekus, kuru saimniecisko darbību jau ir ietekmējuši šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi un to negatīvā ietekme joprojām turpinās, izmantot iespēju pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam.
Valdība no 5.augusta līdz 4.novembrim visā valsts teritorijā ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā ir atzīstama par nepārvaramas varas apstākli (force majeure).
Līdz ar to nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ cietušajiem lauksaimniekiem ir pieejams valstī noteiktais atbalsts pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai.
Tie lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību ietekmēja nelabvēlīgie laikapstākļi un kuriem jau līdz šim bija grūtības veikt nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var vērsties VID ar iesniegumu un sadalīt nodokļu maksājumu pa daļām uz laiku līdz vienam gadam.
Šajā gadījumā iesniegumā kā pamatojums jāizvēlas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmās daļas 4.punkts, un iesniegumā jānorāda konkrēta lauksaimnieka situācija, apstākļi, kas izraisīja vai iespaidoja un atstāja negatīvās sekas uz saimniecisko darbību un maksājumu veikšanu.
Savukārt tie lauksaimnieki, kuriem jau līdz šim ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi, bet nelabvēlīgie laikapstākļi negatīvi ietekmējuši saimniecisko darbību un spēju pildīt grafikā iekļautās saistības, var vērsties VID un atkārtoti pagarināt nodokļu maksājumus uz laiku līdz pieciem gadiem.
Šajā gadījumā iesniegumā kā pamatojums jāizvēlas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta 1.7 daļa. Iesniegums atlikušās nesamaksātās summas atkārtotai sadalīšanai termiņos VID jāiesniedz pirms iestājies pēdējā maksājuma termiņš.
Iesniegumus nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam lauksaimnieki var iesniegt tiešsaistē VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas izdarāms sadaļā "Dokumenti/Sagatavot jaunu dokumentu/No veidlapas/Citi/Iesniegumi samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai". Iesniegumā jānorāda prasītā informācija.
Vienlaikus VID aicina nekavēties un, saskaroties ar grūtībām, vērsties VID tūlīt - līdz dienai, kad iestājas nodokļu samaksas termiņš. Pēc iespējas ātrāka vēršanās VID ir svarīga, lai pēc iespējas samazinātu vai pilnībā nepieļautu nokavējuma naudu. No dienas, kad iestājās nodokļa samaksas termiņš, līdz dienai, kad VID saņem iesniegumu ar lūgumu pagarināt termiņu, nesamaksātajai summai tiek piemērota nokavējuma nauda un šo nokavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" lauksaimniekam būs pienākums nomaksāt.
Plašāka informācija par likumos paredzētajām atbalsta iespējām nodokļu nomaksas grūtību gadījumā pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā "Termiņpagarinājumi un nodokļu parādi".
Jautājumu gadījumā VID aicina zvanīt uz konsultatīvo tālruni "+371 67120000" vai arī rakstīt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā "Saziņa ar VID".
Jau ziņots, ka valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platību 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisko lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.
Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus šobrīd vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.
Savukārt līdz 2025.gada 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro. Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.
Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.
ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.
