Robotu treneri, datu zinātnieki – pieaug pieprasījums pēc jaunām profesijām

 
©Depositphotos.com

Roboti, mākslīgais intelekts, automatizācija spēs aizstāt virkni pašreizējo profesiju – cilvēka vietā visu vai lielāko daļu darba paveiks modernie risinājumi. Taču ir arī laba ziņa – izzūdošo specialitāšu vietā ir jau radušās un vēl radīsies daudz jaunu profesiju, kur bez cilvēka zināšanām, prasmēm neiztikt. Eksperti norāda – digitalizācijas laikmetā ieguvēji būs tie, kas laikus sapratīs – spēja mācīties, apgūt ko jaunu ir atslēga uz konkurētspējas saglabāšanu darba tirgū.

«Tehnoloģiska revolūcija ievieš fundamentālas pārmaiņas darba kultūrā un organizāciju vidē, taču uzmanības centrā joprojām ir darbinieks, indivīds kā svarīgākais resurss. Aizvien biežāk darba devējiem ir jāatbild uz jautājumiem - cik lielā mērā ir jāiegulda darbiniekos, cik - tehnoloģijās un kā sekmēt sadarbošanās spēju ar tehnoloģijām. Noteicošais faktors, lai indivīds būtu vienmēr pieprasīts darba tirgū, ir nepārtraukta prasmju pilnveide. Jāteic, ka zināšanas kā tādas zaudē savu vērtību, bet arvien nozīmīgu lomu ieņem prasme nemitīgi mācīties, vēlme apgūt ko jaunu. Būtiska ir spēja organizēt savu darbu, jo modernās tehnoloģijas maina arī ierastās darba formas, piemēram, astoņu stundu darba diena birojā zaudē savu aktualitāti, tā vietā cilvēks var strādāt kaut vai pludmalē, tāpēc ir tik svarīgi prast disciplinēt sevi. Svarīgas ir arī kolektīvās prasmes - sadarboties un izprast citus,» norāda Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Arī Tet personāla vadības direktore Ingrīda Rone akcentē, ka nepārtraukta pielāgošanās darba tirgum ļaus darbiniekiem neizkrist no aprites. «Bijām pieraduši uzskatīt, ka laba karjera - tā ir profesija mūža garumā un nepārtraukts kāpiens augšup. Tā vairs nebūs. Jāpieņem, ka lielu daļu līdzšinējo rutīnas darbu aizstās roboti, bet demogrāfijas izmaiņu dēļ mums darba tirgū visiem nāksies strādāt 50 gadu. Tas nozīmē, ka dzīves laikā, iespējams, vismaz trīs četras reizes nāksies mainīt profesiju un nepārtraukti apgūt jaunas prasmes. Turklāt mācīties jāsāk jau tagad, nevis sagaidot brīdi, kad esi ārā no darba tirgus,» uzskata I. Rone.

Viņa novērojusi, ka pēdējos gados Latvijas uzņēmumos ienākuši daudz jaunu profesiju pārstāvji, un šāda tendence būs vērojama arī turpmāk. Nepieciešamība pēc robotu treneriem, lielo datu zinātniekiem, lietotāju pieredzes dizaineriem, IT risku vadītājiem un daudzām citām jaunām profesijām kļūs arvien izteiktāka. Taču kur šīs profesijas apgūt? Šobrīd neviena Latvijas izglītības iestāde nepiedāvā, piemēram, sagatavot lietotāju pieredzes dizaineru. Jauno profesiju pārstāvji stāsta, ka galvenokārt viss apgūts pašmācības ceļā - darot, mēģinot, eksperimentējot un tādējādi gūstot pieredzi un izpratni. Viņi mācās darot, jo uz daudziem jautājumiem pat it kā viszinošais internets nespēj sniegt atbildi. Tet lietotāju pieredzes dizainers Raitis Linde skaidro - ja ir interese par konkrēto nozari, tad allaž var atrast veidus, kā apgūt vajadzīgas iemaņas, pat ja formālā izglītība ko tādu īsti nepiedāvā. «No savas pieredzes varu teikt, ka par lietotāju pieredzes dizaineriem strādā cilvēki ar dažādu izglītības segumu,» stāsta R. Linde. Viņš pats ir studējis Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī Dānijā, tāpat daudz ko apguvis neformālās izglītības ceļā. Lietotāju pieredzes dizaineru galvenais uzdevums ir, balstoties uz tehniskām zināšanām, radīt ērtus, jēgpilnus un saprotamus dažādus risinājumus. R. Linde gan uzsver - tās prasmes un iemaņas, kas apgūtas vakar, pēc laika var būt jau novecojušas, jo nozare mainās ļoti strauji, tāpēc jāmācās ir visa darba mūža garumā.