Lai arī liela daļa (40%) iedzīvotāju būtiskas izmaiņas izglītības kvalitātē nav manījuši, jaunieši līdz 24 gadiem (26%) biežāk uzskata, ka izglītības kvalitāte pamazām uzlabojas, liecina jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometrs”. Neskatoties uz to, 46% jaunu cilvēku joprojām izjūt, ka izglītības sistēma nesagatavo darbam profesijā, tāpēc, lai atrastu darbavietu, ir jāpaaugstina kvalifikācija.
Izvērtējot izglītības sistēmas iespēju sagatavot darba tirgum atbilstošus speciālistus, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 63 gadiem visbiežāk (42%) uzskata, ka Latvijas izglītības sistēma nereaģē uz aktuālo pieprasījumu darba tirgū. Tikmēr jaunieši uz izglītības sistēmas situāciju raugās pozitīvāk - 46% izjūt, ka pēc studijām, lai uzsāktu darbu profesijā, ir nepieciešama kvalifikācijas celšana, tomēr jaunieši (19%) arī biežāk nekā aptaujātie citās vecuma grupās (12%) ir pārliecināti, ka izglītības sistēma sagatavo speciālistus, kuriem ir pieprasījums darba tirgū.
Latvijas reģionos par izglītības kvalitāti dažādi viedokļi
Novērtējot iedzīvotāju uzskatus par izglītības kvalitāti Latvijas reģionos, atklājās, ka aptaujāto viedokļi dalās. Lai gan liela daļa jauniešu pēc pamatskolas un vidusskolas beigšanas meklē iespējas studijas turpināt galvaspilsētā, vairums rīdzinieku (38%) uzskata, ka izglītības kvalitāte pēdējo gadu laikā ir kritusies. Tikmēr latgalieši (30%) ir pārliecināti tieši par pretējo - viņuprāt, izglītības kvalitātē ir vērojamas pozitīvas izmaiņas.
Runājot par lietām, kas varētu veicināt izglītības kvalitātes uzlabošanos Latvijā, gan rīdzinieki (36%), gan latgalieši (36%) uzskata, ka ir jāseko līdzi laikam un jāveic atbilstošas izmaiņas studiju programmu saturā.
Vidzemnieki uzskata, lai notiktu pārmaiņas, augstākās izglītības vajadzībām ir jāpiešķir lielāki valsts budžeta līdzekļi (43%). Tāpat, pēc vidzemnieku domām, ir svarīgi, lai skolā iegūtās zināšanas būtu iespēja pielietot praksē, tāpēc vēlētos redzēt plašāku studentu iesaistīšanu praksē Latvijas uzņēmumos (41%). Savukārt zemgalieši (36%) vairāk pieturas pie uzskata, ka izglītības sistēmā jāievieš stingrākas prasības pasniedzējiem un viņu kvalifikācijai.
Domājot par Latvijas nākotni, lielākā daļa (30%) respondentu uzskata, ka vides zinātnei Latvijā ir potenciāls. Visvairāk šādu viedokli pārstāv tieši zemgalieši (40%) un vidzemnieki (34%), kas uzsver, ka uz to izglītībā būtu jāliek lielāks uzsvars, jo šai zinātnei ir liels potenciāls attīstīties nākotnē.
“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.