Tomēr atbalsta Studējošo un absolventu reģistra izveidi

© Kaspars Krafts/ F64 photo Agency

Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, paredzot Studējošo un absolventu reģistra izveidi.

Neskatoties uz Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojektu izslēgt no nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketes un virzīt to izskatīšanai Saeimā parastajā likumprojektu izskatīšanas kārtībā, komisijas deputāti lēma grozījumus tomēr virzīt izskatīšanai Saeimā otrajam un galējam lasījumam.

LETA jau vēstīja, ka iepriekš par reģistra nepieciešamību raisījās diskusijas valdībā. Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts ministriem norādīja, ka ir atbalstāma studējošo reģistra izveide, taču absolventu reģistrs būšot bezjēdzīgs. Jau patlaban ir virkne neskaidrību ar šī reģistra izveidi, proti, kā tiks uzskaitīti absolventi, kā tiks saņemta informācija, ja viņi dosies strādāt uz citām valstīm.

Šādiem apgalvojumiem nepiekrita Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš atzīmēja, ka no šāda reģistra būs atkarīgs budžeta vietu izkārtojums augstskolās. To nebūs iespējams administrēt, ja nebūs informācijas par absolventiem.

Tam, ka reģistrs ir ar "robiem", piekrita izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), kurš tomēr uzsvēra, ka katrs absolvents, ja gribēs, varēs informēt par to, ka strādā, iztiku pelna un nodokļus maksā citā valstī. Arī izglītības ministrs uzsvēra, ka šī informācija ir ļoti būtiska, lai plānotu budžeta vietu skaitu un sadalītu valsts budžeta finansējumu. Arī jauniešiem tā būšot vērtīga informācija - izvēloties studiju programmas, viņiem būs iespēja redzēt, kādas ir nodarbinātības iespējas, kāds ir vidējais atalgojums specialitātē un kādas ir turpmākās finanšu karjeras iespējas.

Pēc ministra skaidrojuma Bernāts minēja, ka arī viņš ir atzinis, ka reģistrā būs nepilnības. Savukārt Šadurskis atbildēja, ka arī vēlēšanu reģistrā ir kļūdas, jo informācija reizēm tiek nosūtīta mirušiem cilvēkiem.

Grozījumi Augstskolu likumā paredz, ka Studējošo un absolventu reģistrs būs Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Tajā tiktu ierakstītas ziņas par studiju programmās studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem. Reģistrā iekļaujami arī nepersonificēti statistikas dati par absolventu nodarbinātību, ienākumiem un komersantiem, kuros studējošie un absolventi ir dibinātāji vai dalībnieki.

Datus studējošo un absolventu reģistram par studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem sniedz augstskolas un koledžas, savukārt augstskolas rektors vai koledžas direktors ir atbildīgs par studējošo un absolventu reģistram sniegto datu precizitāti un atbilstību īstenībai.

Nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem Studējošo un absolventu reģistram sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Nepersonificētus statistikas datus par absolventiem, kuriem ir piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss, Studējošo un absolventu reģistram sniedz Nodarbinātības valsts aģentūra. Nepersonificētus statistikas datus par studējošajiem un absolventiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir kļuvuši par komercsabiedrību dibinātājiem vai dalībniekiem, Studējošo un absolventu reģistram sniedz Uzņēmumu reģistrs.

Grozījumi paredz, ka Studējošo un absolventu reģistram iesniedzamās informācijas apjomu un informācijas iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Valsts reģistru turētājiem jānodrošina Studējošo un absolventu reģistrā iekļaujamo datu par studējošajiem un absolventiem pieejamību arī augstskolām.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.