Daudzās Eiropas valstīs studentiem nav tādu priekšrocību, tiesību un pilnvaru savu interešu pārstāvniecībā un aizstāvībā, kādas tās ir Latvijā.
Tādēļ aicinu Latvijas studentus šo pārstāvniecību un privilēģijas izmantot atbildīgi, caur to gūt pieredzi un mācīties, kā arī mācīt savus kolēģus citās Eiropas valstīs – uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, šodien, 6.martā, uzrunājot Latvijas Studentu apvienības (LSA) 15.kongresu,Daudzās Eiropas valstīs studentiem nav tādu priekšrocību, tiesību un pilnvaru savu interešu pārstāvniecībā un aizstāvībā, kādas tās ir Latvijā. Tādēļ aicinu Latvijas studentus šo pārstāvniecību un privilēģijas izmantot atbildīgi, caur to gūt pieredzi un mācīties, kā arī mācīt savus kolēģus citās Eiropas valstīs – uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, šodien, 6.martā, uzrunājot Latvijas Studentu apvienības (LSA) 15.kongresu.
Viņa piebilda, ka LSA pārstāvji arvien noteiktāk un aktīvāk piesaka sevi darbojoties, piemēram, ar līdztiesīgām pilnvarām Augstākās izglītības padomē, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdē, kā novērotāji – Studiju programmu akreditācijas komisijā. ''Šīs lielās pilnvaras ir privilēģija, bet privilēģijas nekad nenāk pašas par sevi, tās vienmēr nāk kopā ar atbildību” – atzīmēja T.Koķe.
Saistībā ar pārmaiņām augstākajā izglītībā, ministre teica: "Kā zināt, šobrīd ļoti intensīvi notiek reformas augstākajā izglītībā daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Somijā, Francijā un šo reformu degpunktā ir jautājums par augstskolu autonomiju, kamēr Latvijas augstskolas autonomiju bauda no 1995.gada. Tādēļ aicinu gūt pieredzi, izmantot to un saprast, ka pati augstskola un tajā esošie ir lēmēji par savu vīziju, par savām pārmaiņām un izaugsmi''. T.Koķe piebilda, ka tuvākajā laikā ir daudz kopīgi darāmā strādājot pie pasākumu plāna pārmaiņām augstākajā izglītībā. Viņa akcentēja, ka tieši LSA bija pirmā organizācija, ar kuru šis plāna projekts tika apspriests un kā rezultātā tapuši pirmie priekšlikumi, piemēram, saistībā ar prasībām kvalitatīvāka studiju procesa un rezultātu sekmēšanai, saistībā ar finansēšanas pieeju "nauda seko kvalitātei''. "Augstākās izglītības pārmaiņu procesa īstenošanā kā ministre esmu un būšu studentu pusē, jo tieši studenti ir galvenā augstākās izglītības mērķgrupa jeb ieinteresētā puse; un teicama izglītība ir katra cilvēka un visas valsts attīstības un izaugsmes pamats,'' – uzsvēra T.Koķe.
Runājot par pārstāvniecību, ministre sacīja, ka LSA ir aicināta ne tikai piedalīties lēmumu pieņemšanā, bet likums paredz studentu organizācijas tiesības un arī pienākumus šajā procesā – ar likumu ir noteiktas studentu veto tiesības augstskolu senātos, kas daudzās Eiropas valstīs nemaz nav. "Taču šīs tiesības prasa patiesi izsvērtu un kompetentu pieeju lēmumu pieņemšanā. Tādēļ aicinu jūs tieši ar šādu attieksmi šīs veto tiesības izmantot," – teica ministre. Viņa uzsvēra, ka 15.kongress ir kongress ar jau pietiekami iespaidīgu kārtas numuru un 15 gadi ir ilgs laika posms organizācijas darbībā, kurā ir jauni cilvēki, ar jaunu dzīves pieredzi, ar entuziasmu: "Es ticu, ka šo 15 gadu laikā saturiski tiek analizēta darbība, ko esat veikuši un vairota pieredze katram nākamajam darbības posmam; jo vairāk tādēļ, ka LSA strādā intensīvi, katru gadu tiek pārvēlēts prezidents. Tas ir diezgan liels izaicinājums – sagaidīt viena gada laikā no cilvēka patiešām paliekošus darbus, ar noteiktu rezonējumu visā augstākās izglītības sistēmā, taču tā ir LSA izvēle". T.Koķe pauda cerību, ka LSA un tās dalībnieki ir un būs konstruktīvi partneri visupirms, savu augstskolu vadībai, kā arī – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), augstākās izglītības virzībai uz izcilību.
Ministre atzinīgi novērtēja LSA un tās prezidentes Annas Cīrules darbību Boloņas procesa kontekstā, piemēram, februārī LSA rīkoto un Boloņas procesam veltīto izglītojošo semināru dažādu augstskolu studentiem. Turklāt nākamnedēļ T.Koķe piedalīsies starptautiskā ministru konferencē, kas veltīta Boloņas procesa deklarācijas parakstīšanas desmitajai gadadienai un tajā piedalīsies arī Anna Cīrule. Tādējādi Latvijai būs iespēja demonstrēt ieguvumus, kādi ir mūsu augstākajai izglītībai, no dalības Boloņas procesā. Ministre rosināja arī studentus pozitīvi vērtēt un starptautiski lepoties ar šiem mūsu augstākās izglītības sistēmas sasniegumiem, jo, piemēram, citviet Eiropā notiek protesti pret trīs pakāpju studiju cikla izveidi, kas Latvijā sen jau ir radīts un sekmīgi darbojas. T.Koķe piebilda, ka lepojas ar to, ka būdama augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre un Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tõnis Lukas, kuri parakstīja šo deklarāciju 1999.gadā, ir vienīgie šobrīd amatos esošiem ministri.
Ministre arī pauda gandarījumu, ka pēdējā laikā Saeimā notiek sekmīgs darbs pie Augstākās izglītības likumprojekta virzīšanas izskatīšanai otrajā lasījumā un ka šajā procesā aktīvi un konstruktīvi iesaistījusies arī LSA un svarīgi būtu, lai šī pavasara Saeimas sesijas laikā likumprojekts tiktu pieņemts.
T.Koķe padoma veidā vēlēja, lai LSA, uzņemoties pārstāvniecību kādā jautājumā un ar attiecīgu viedokli nākot klajā publiski, respektētu pēc iespējas plašāka studentu loka intereses, "jo LSA, kā studentu galvenajai organizācijai ir jāpārstāv visu studentu intereses – gan pilnā, gan nepilnā laika; gan maksas, gan budžeta studentu; gan valsts, gan privātajās augstskolās studējošo". Tāpat ministre aicināja LSA uz konstruktīvu sadarbību ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, tādējādi gūstot papildus pievienoto vērtību un vairojot darbības rezultativitāti.
Noslēgumā T.Koķe aicināja apzināties, ka tāpat kā daudz smilšu graudi kopā veido kalnu, daudz ūdens pilienu kopā ir jūra, tāpat daudzi studenti kopā veido ietekmīgu un progresīvu spēku, kas iniciē un nodrošina pārmaiņas un izaugsmi augstākajai izglītībai, kas nozīmē – izaugsmi savai valstij. Ministre vēlēja sekmīgu kongresa darbu un rosināja uz produktīvu un rezultatīvu sadarbību.