Studentu un izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) starpā valda atšķirīgi uzskati par to, kuram valstī vajadzētu nodarboties ar augstskolu stingrāku kontrolēšanu kvalitātes uzlabošanas vārdā, studentiem to sagaidot no ministres, bet pašai Koķei - no studentiem.
Šodien Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā par aktualitātēm augstākajā izglītībā Koķe kā galveno tematu izvirzīja studiju kvalitātes paaugstināšanu un valsts līdzekļu izlietojumu augstākās izglītības finansēšanā. Kā apgalvoja ministre, līdz ar plānotajām reformām nozarē, plānots, pirmkārt, strādāt pie kvalitātes prasību paaugstināšanas, nosakot, piemēram, lielāku kontaktstundu skaitu vai stingrākas prasības studentu patstāvīgajam darbam.
Tāpat varētu tikt pārskatīti kritēriji profesūrai, par profesoriem atļaujot ievēlēt tikai tādus augstskolu darbiniekus, kuri iegājuši starptautiskā apritē.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā augstskolas galvenokārt domājušas par programmu piedāvājuma paplašināšanu, taču tagad, iespējams, pienācis laiks domāt par sava zīmola spodrināšanu kādā konkrētā nozarē, tam par piemēru minot Rīgas Ekonomikas augstskolu. Koķe pieļāva, ka vienādās studiju programmās ar laiku varētu tikt ieviesti arī vienoti galapārbaudījumi.
Savukārt, lai novērstu simtos tiražētu studiju programmu veidošanos, varētu tikt pārskatīti arī akreditācijas pamatprincipi, to turpmāk veidojot nevis kā konkrētu programmu, bet studiju jomu akreditāciju.
Studenti minētos priekšlikumus vērtēja diezgan skeptiski, jautājot gan par pasniedzēju motivāciju celt savu kvalifikāciju algas samazināšanas apstākļos un iespējām pārbaudīt iecerēto pasākumu rezultātu. Uz minēto Koķe atbildēja, ka ierosinājumi tomēr attiecas uz nākotni, tomēr augstskolām būtu arī jādomā, kā algu paaugstināšanai piesaistīt papildus līdzekļus, jo, nenoliedzami, izglītojamo rezultāti korelē ar mācībspēku atalgojumu.
Bet par rezultātu kontroli būtu jādomā arī pašiem studentiem, piemēram, sekojot līdzi tam, lai programmu akreditācijas nebūtu tikai formālas. Kā uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, katrā augstskolā būtu jābūt sistēmai, kur pirms jaunas programmas akreditācijas tiktu aptaujāti tās pašas augstskolas studenti.
Ja šī jautājuma risināšanā neiesaistīsies paši studenti, ne IZM, nedz arī darba devēji nevarēs šo procesu ietekmēt, norādīja Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) juridiskā virziena vadītājs Edvards Ratnieks gan apgalvoja, ka vainojams ir nevis studentu aktivitātes trūkums, bet pašu augstskolu izstrādātie mehānismi, kas ļauj apiet studentus vairākos tiem būtiskos jautājumos, piemēram, par studiju maksām.
Īpaši rūpīgi šādi mehānismi esot atstrādāti lielajās augstskolās, stāstīja Ratnieks, kā piemēru minot Rīgas Stradiņa universitāti, kur Senāta sēdes laikā studenti šo jautājumu apspriešanas laikā tiek lūgti iziet ārā. Savukārt IZM atrunājoties ar augstskolu autonomiju, kā rezultātā studenta balss netiek uzklausīta.
Uz to Koķe atbildēja, ka nevarot "skaldīt un valdīt", bet, piemēram, šogad, parakstot līgumus par augstskolām par valsts finansējuma piešķiršanu, aicinājusi rektorus ar tiem iepazīstināt arī studentus. Ja augstskolas studentu viedokļus ignorē, iespējams arī vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Tomēr ministre ļāva noprast, ka drastiskus paņēmienus augstākās izglītības iestāžu kontrolē neatbalsta, piebilstot, ka "tie ir terora rakstura, kamēr audita kultūra ir tāda, kāda ir".
"Domas brīvībā rodas jaunas attieksmes," uzsvēra Koķe. Pēc viņas domām, arī jauno mācībspēku, tostarp doktorantu, sagatavošanā kvalitāti "ar pātagu" nodrošināt nevarot, jo tas ir atkarīgs no katra cilvēka attieksmes, proti, vai viņš mācās tikai grāda, vai arī jaunu intelektuālo vērtību radīšanai un starptautiskas atzinības iegūšanai.
Plānoto reformu kontekstā aktualizēts tika arī jautājums par iespējamo augstākās izglītības iestāžu konsolidāciju, LSA prezidentei Annai Cīrulei pārmetot ministrei balsojumu par labu vienas zinātnes universitātes izveidi Latvijā. Uz to ministre atcirta: "Un tas ir lēmums?!". Pēcāk viņa skaidroja, ka vienas zinātnes universitātes projekts neparedz arī telpisku vienotību un projekts varot būt arī virtuāls. Piedevām viņa atbalsta gan reģionālo augstskolu, gan nozaru augstskolu saglabāšanu.
Runājot par augstskolu konkurētspēju Latvijā, izskanēja arī jautājumi par augstskolu absolventu atbilstību darba tirgus vajadzībām un darba iespējām. Arī atbildes uz šiem jautājumiem bija gana atšķirīgas, pat Augstākās izglītības padomes (AIP), kura lemj par budžeta vietu sadalījumu, locekļu starpā.
Kamēr AIP priekšsēdētāja vietnieks, Biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis apgalvoja, ka jaunākajā budžeta vietu sadalījumā darba tirgus prognozes nav ņemtas vērā, padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra iebilda, ka ļoti precīzas prognozes šajā jomā nav iespējamas, turklāt jārēķinās, ka arī augstākā izglītība ir spējīga pati par sevi veidot darba tirgu.
ASV aptuveni 60% absolventu nestrādā savā specialitātē, uzsvēra Vētra, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka cilvēks vispār ir nodarbināts un maksā nodokļus sistēmai, par kuras līdzekļiem pats iepriekš izglītojies.