„Ir klāt 2010. gads. Dažas stundas un viss sāksies,” tā vecgada vakarā aizrautīgi runāja astoņpadsmit gadus vecie jaunieši Valters un Artjoms . Finansiāli daudziem šis laiks ir ļoti grūts, tomēr jaunieši spēj atrast naudu, lai izklaidētos.
Kā stāstīja Valters, viņš ilgi domājis, ko darīt 31. decembra vakarā: „Sākumā gribējām laist ar prāmi uz Zviedriju, bet tas laikam par dārgu. Tad interesēja Andrejsalas pasākums, Studentu klubs, kā arī vēl šis tas Rīgas bāros.” Uz Rīgu jaungadu sagaidīt Valters nedevās. „Viens draugs Ainārs solīja, ka sarīkošot jaungada ballīti pie sevis mājās ar vismaz divdesmit viesiem,” piemetināja Artjoms. Tā abi gatavojās sagaidīt 2010. gada iestāšanos abu dzimtajā pilsētā Ogrē, kāda drauga privātmājā. „Mēs ar nepacietību gaidījām to tusiņu. Zinājām, ka tur būs daudz meitenes, tādēļ būtu liela iespēja ar kādu salaist,” tā savus jaungada pasākuma mērķus aprakstīja Valters.
Bija jau vēls 30. decembra vakars, kad Ainārs piezvanīja Artjomam. „Mamma neļauj, nekas pie manis nenotiks, sorry,” apmēram tik vienkārši tika izklāstīta situācija. Abi jaunieši domāja, ko darīt. „Piezvanīju Valteram, teicu, lai ielogojas Skype čatā. Tā sēdējām līdz apmēram diviem naktī, kad izlēmām, ko darīt,” tā Artjoms. „Izdomājām, ka iesim uz Bermudu (Vietējais naktsklubs – M.P.). Mums pašiem tā vieta ne pārāk patīk, jo tur apgrozās dažādas padibenes, bieži notiek kaut kādi starpgadījumi, bet nekā labāka Ogrē tāpat nav.” Artjoms pēdējo reiz, kad vēlējās apmeklēt šo klubu, netika ielaists, jo viņa paraksts, ko uzrādīja apsargiem nesakrita ar pasē esošo. „Pirmo reizi kaut kas tāds gadījās, iepriekš laida visus lielā vienaldzībā,” tā par apsargiem izteicās Valters. Kā stāstīja citi atpūtas vietas apmeklētāji, tad apsargi nesen esot nomainīti, jo iepriekšējie laiduši kluba telpās pārāk daudz nepilngadīgos jauniešus. „Ogrē ir arī rezerves variants, kur atpūsties – Obārs, taču tas ir vairāk domāts trīsdesmitgadniekiem,” turpināja Artjoms.
Galu galā pienāca vecgada vakars. Ap septiņiem vakarā abi ogrēnieši nopirka Martini Asti šampanieti un puslitra Smirnoff degvīna pudeli. „Pirms Bermuda parasti iedzeram Artjoma kāpņu telpā,” Valters klāstīja vecgada vakara plānu. „To Martini izdzersim pa ceļam.” Bija desmit vakarā, kad Artjoms ar Valteru izgāja no mājām zināmā alkohola reibumā un ar šampanieša pudeli rokās devās taisnā ceļā uz pusstundas gājiena attālumā esošo naktsklubu. Ejot šampanietis tika izdzerts, un abi jaunieši bija manāmā skurbumā. „Tur uz tilta policija!” iesaucās Valters. „Kāda starpība, vienmēr esam mierīgi tikuši garām,” tā Artjoms. Kādu laiku abi censoņi bezjēdzīgi staigāja apkārt, jo līdz kluba ieejas atvēršanai bija vēl apmēram pusstunda.
Vēl bija atlikusi tikai pusstunda vecajā gadā, un klubs sāka savu vakara programmu. Artjoms ar Valteru bija vieni no pirmajiem Bermuda rindā. „Mums ir pases, vajadzētu tikt iekšā.” Tika pārbaudīti abu dokumenti. Apsargi Valteram nepievērsa uzmanību, bet Artjomam atkal bija problēmas ar iekļūšanu klubā. Pēc īsas vārdu apmaiņas abi tika ielaisti.
Tā tika sagaidīta pusnakts. Kluba pagalmā bija salūts, likās, ka Bermuda telpās krievu valoda tiek lietota vairāk nekā latviešu.
Bija jau viens naktī, kad Artjoms satika savu bijušo draudzeni Ivitu. Viņa esot nākusi kopā ar savu jauno draugu, tikai viņš tobrīd aizgājis uz tualeti. Artjoms ar Ivitu sācis dejot, līdz atnāca Ivitas draugos un iesita Artjomam pa seju. Valters izsauca ātro palīdzību un Artjomu aizveda uz Ogres slimnīcu. „Pilnīgs sviests, nekas, viss būs kārtībā,” par savu situāciju runāja Artjoms. „Jāiet mājās, nekas cits jau neatliek,” teica reibumā esošais Valters.
Artjomam slimnīcā nācās pūst trubiņā, alkometrs uzrādīja pusotru promili alkohola. Viņam nācās šķirties no septiņiem latiem. „Nakti pavadīju slimnīcas uzņemšanas nodaļā, gulēju uz krēsliem. Ar pirmo rīta autobusu devos mājās.”
Tikmēr Valters devās uz mājām, līdz garām brauca policijas patruļa un lika apstāties. Viņam tika veikta pārbaude par alkohola lietošanu, alkometrs uzrādīja 1,8 promiles. Valteram nācās taisnā ceļā doties uz policijas iecirkni. Viņam paveicās – tika sastādīts administratīvais protokols, bet nekāds naudas sods netika noformēts, jo tas viņam esot pirmais likumpārkāpums. Valters vien nopriecājās: „Labi, ka esmu pilngadīgs, nav vecāki vairāk jāsauc.”
Pēc jaungada nakts Artjomam aizliegts trīs mēnešus iet uz jebkādiem jauniešu pasākumiem, savukārt Valters no vecāku sodiem izvairījies. Artjomam uz laiku netiks piešķirta kabatas nauda. „Tagad būs jākrāj santīmi, lai varētu skolā kaut vai pusdienas paēst,” stāstīja Artjoms. „Kā gadu sāksi, tā beigsi,” jokoja Valters.
Noteikti ir daudz labu veidu, kā tērēt iekrātos latus. Kad jautāju abiem, vai bija lietderīgi tērēt naudu alkoholam, abi atbildēja konkrēti: ,,Nē!” Valters turpināja: „Alkohols man sagādāja tikai liekas problēmas un galvassāpes nākamā rītā.” Artjoms pievienojās:,, Tos latus labāk var iekrāt un nopirkt kaut ko noderīgu. Tagad ir mazliet bēdīgi apzināties, cik daudz naudas pavisam esmu nodzēris.”
Atliek novēlēt abiem jauniešiem apzinību nākotnē un visiem pārējiem – būt pārliecinātiem par to, ko darāt, kā arī būt uzmanīgiem visās ikdienas situācijās. Laimīgu jauno gadu!