2010.gadā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās nodrošināts teju 2009.gada līmenī un ir 25 738 vietas jeb tikai par 714 vietām (3%) mazāks nekā pērn, tajā skaitā - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajās augstskolās - 19 190 vietas jeb par 533 vietām (2,7%) mazāks nekā 2009.gadā - to nosaka izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes parakstītais rīkojums "Par studiju vietu skaitu augstskolās 2010.gadā".
Kopumā šiem mērķiem no valsts budžeta augstskolām tiks piešķirti 50,3 miljoni latu, tajā skaitā - 30,2 miljoni latu IZM augstskolām, 10,3 miljoni latu Veselības ministrijas (VM) padotībā esošajai Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), 5,3 miljoni latu Zemkopības ministrijas (ZM) padotībā esošajai Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), bet 4,5 miljoni latu Kultūras ministrijas (KM) augstskolām.
Ministre uzsver, ka šāds budžeta vietu skaits kopumā saglabā izglītības pieejamību līdzšinējā līmenī un nodrošina iespēju studēt valsts finansētās studiju vietās noteiktam vidusskolas absolventu īpatsvaram, jo īpaši, ņemot vērā arī demogrāfiskās tendences, jo, piemēram, 2007./2008.mācību gadā vidusskolas 12.klašu skolēnu skaits bija apmēram 18 tūkstoši, bet 2008./2009.mācību jau par tūkstoti mazāks un prognozes neliecina, ka tuvāko gadu laikā tas palielināsies.
Savukārt saistībā ar izglītības kvalitāti, T.Koķe akcentē, ka gan iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā veiktas vērā ņemamas investīcijas augstākajā izglītībā uzlabojot infrastruktūru, studiju programmas, bibliotēkas u.c., turklāt ES struktūrfondu līdzekļi gan studentu stipendijām, gan infrastruktūras uzlabošanai u.c. vēl nozīmīgākā apjomā tiek un tiks nodrošināti šajā periodā - 2007.-2013.gads.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 51.pantu studiju vietu skaitu nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma (AIP). Galvenie principi studiju vietu skaita sadalījumam izstrādāti sadarbībā ar augstskolām, nozaru ministrijām, AIP un saskaņā ar 2009.gada 10.novembrī valdībā apstiprināto Informatīvo ziņojumu par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā:
saglabāt doktorantūras studiju vietas, lai rūpētos par akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanu;
kā prioritāras saglabāt studiju vietas dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, vides zinātnēs, medicīnā;
vairāk specializēt augstskolas, samazinot programmu dublēšanos reģiona ietvaros;
analizējot augstskolu darbības rezultātus, samazinot vai pārdalot neaizpildītās budžeta vietas;
iespēju robežās samazināt studiju vietas šobrīd mazāk prioritārajās studiju jomās, piemēram, sociālās zinātnes, vienlaikus pasargājot studentus, kuri pašlaik studē budžeta vietās attiecīgajās jomās (turpmāk šajās jomās nosakot bakalaura vai profesionālajā pamatstudiju programmā ne vairāk kā 20 vietas katrā kursā).
Jomās, kas definētas gan kā prioritāras, gan tādas, kuru speciālisti būs nepieciešami Latvijas ekonomikai - dabaszinātnes, inženierzinātnes, veselības aprūpe, vides zinātnes, kā arī doktorantūra un maģistrantūra, ir 17 356 vietas jeb 67,4% no valsts budžeta vietu kopskaita, kas pārsniedz 2009.gada līmeni - nedaudz vairāk par 17 tūkstošiem vietu jeb 65 %.
Savukārt konkrētus priekšlikumus par studiju vietu skaitu nozaru ministriju padotībā esošajās augstskolās sagatavoja attiecīgās nozaru ministrijas, izvērtējot Informatīvajā ziņojumā par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā minēto, kā arī piešķirto finansējumu 2010.gadā:
VM piedāvāja palielināt studiju vietu skaitu RSU veselības aprūpes programmās par 282 vietām, tajā skaitā, pamatstudijās - par 231 vietu, maģistra studijās - par 27 vietām, doktora studijās - par 24 vietām. Kopējais vietu skaita pieaugums par 13%;
KM piedāvāja palielināt studiju vietu skaitu Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Mūzikas akadēmijā - kopā par 111 vietām, tajā skaitā doktora studijās par 24 vietām; kopējais vietu skaita pieaugums ir 9%;
ZM piedāvāja LLU samazināt studiju vietu skaitu nozarēs, kas tai nav prioritāras, piemēram, sociālās zinātnes, saglabājot studiju vietu skaitu inženierzinātnēs un nedaudz palielinot studiju vietu skaitu lauksaimniecības zinātnēs. Kopumā studiju vietu skaits samazināts par 303 vietām jeb par 10% salīdzinājumā ar 2009.gadu.
Ievērojot līdzīgus principus un sadarbībā ar augstskolām notika arī budžeta studiju vietu analīze un plānošana IZM padotībā esošajās augstskolās:
iepriekšējā gada rezultātu izvērtēšana - saskaņā ar līgumiem augstskolas iesniedza pārskatus par studiju vietu aizpildījumu visa gada garumā, kā arī pārskatus par sagatavoto speciālistu skaitu;
jaunās uzņemšanas rezultātu izvērtēšana - 2009./2010.akadēmiskajā gadā konkursi uz valsts budžeta studiju vietām bija visās programmās un specialitātēs, pat iepriekš mazāk pieprasītās inženierzinātnēs, dabaszinātnēs. Valsts budžeta vietās ir uzņemti studenti ar augstiem vidējās izglītības sekmības rādītājiem;
ņemot vērā definētās prioritātes studiju vietu finansēšanai no valsts budžeta, katrai augstskolai izvērtēts studiju vietu sadalījums, samazinot studiju vietu skaitu sociālajās zinātnēs;
izvērtējot gan vietu aizpildījumu, gan to, lai sekmētu iespējas studentiem, kuri jau pašlaik studē par valsts budžeta līdzekļiem, IZM padotībā esošajām augstskolām studiju vietu skaits sociālajās zinātnēs samazināts kopumā par 310 vietām jeb 8% no 2009.gadā noteiktā vietu skaita;
augstskolās izvērtētas līdzīgās programmas pa reģioniem, vienlaikus rosinot augstskolu sadarbību, lai tās specializētos atšķirīgos virzienos. Piemēram, gan Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA), gan Latvijas Universitātē (LU) uzsākts pakāpenisks valsts budžeta vietu skaita samazinājums sporta skolotāju programmās, akcentējot šo speciālistu sagatavošanu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Savukārt praktiski visi pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas skolotāju sagatavošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi Rīgā tiek plānoti RPIVA;