Pirmskrīzes līmeni šā gada pavasarī apsteigušas nominālās algas, savukārt reālais atalgojums pārsniegs nākamgad, savā blogā portālā "www.makroekonomika.lv" raksta vadošais Latvijas Bankas darbaspēka tirgus pētnieks ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Pēc viņa skaidrotā, vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem šā gada martā bija 357 lati, kas par 2% pārsniedz 2008.gada vidējo rādītāju - 350 lati. Tādējādi latu (nominālā) izteiksmē vidējā alga pārsniedza pirmskrīzes līmeni.
Tomēr piecu gadu laikā auga arī cenas - patēriņa cenu indekss šā gada martā par 10% pārsniedza 2008.gada vidējo rādītāju. Tādējādi reālā alga jeb vidējās algas pirktspēja - par mēneša darba samaksu nopērkams preču un pakalpojumu daudzums - joprojām par dažiem procentiem atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Tas attiecas gan uz neto algu (pēc nodokļiem), gan uz bruto algu (pirms nodokļiem).
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, neto reālā alga Latvijā var sasniegt pirmskrīzes līmeni 2014.gadā.
Kā ziņots, šomēnes publicētajā Latvijas Bankas "Makroekonomisko norišu pārskatā" rakstīts, ka šā gada sākumā algas pirktspēja auga arvien straujāk - pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vidējā reālā neto alga par pilnas slodzes darbu palielinājās par 4,8%. Līdz ar to vidējā darba samaksa latos nedaudz pārsniedza pirmskrīzes līmeni, un arī reālajā izteiksmē tā atpalika no vēsturiski augstākā līmeņa tikai par 6,4%.
Tai pašā laikā darba samaksas kāpums bija sabalansēts ar darba ražīguma pieaugumu, tādējādi neradot riskus cenu stabilitātei un tautsaimniecības konkurētspējai.
Latvijas Banka šogad prognozē vidējās darba samaksas kāpumu 4-5% apmērā.