Studiju virziena akreditācijas augstskolām un koledžām izmaksās no 1782 līdz 8106 latiem, liecina šodien valdībā apstiprinātais akreditācijas maksas pakalpojumu cenrādis.
Atbilstoši Finanšu ministrijas valdībā norādītajam šādiem pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots, līdz ar to tas nebūs jāmaksā.
Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos "Par Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi" nosaka augstskolām un koledžām kārtību un izmaksu par augstākās izglītības iestādes akreditāciju, studiju virziena akreditāciju, studiju virziena akreditācijas ietvaros iesniegtās papildu informācijas pārbaudi un izvērtēšanu, kā arī par studiju programmas licencēšanu.
Izmaksās netiek iekļauti ekspertu faktiskie viesnīcas un ceļa izdevumi. Taču ministrija noteikusi, ka ekspertam kompensē ekonomiski izdevīgākos faktiskos ceļa izdevumus - apmērā, kas nepārsniedz 500 latu un viesnīcas izdevumus, nepārsniedzot 75 latus par nakti. Ja eksperta faktiskie ceļa izdevumi pārsniedz 500 latus, augstskola saskaņo šādas izmaksas.
Cena par studiju virzienu akreditāciju atkarīga no tajā iekļauto studiju programmu skaita un tā, vai vērtēšanu veiks trīs vai pieci eksperti. Cena pieaug, palielinoties studiju virzienā iekļauto studiju programmu skaitam.
Tikmēr Studiju virziena akreditācijas ietvaros augstskolas vai koledžas iesniegtās papildu informācijas, kas apliecina Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ekspertu atzinumā minēto trūkumu un nepilnību novēršanu, pārbaude un izvērtēšana ar vienu ekspertu maksās 240 latus, bet ar diviem ekspertiem 480 latus, ar trīs ekspertiem - 720 latus bez PVN, savukārt ar PVN tas ir attiecīgi 290, 581 un 871 lats.
Studiju programmas licencēšanā vienai studiju programmai viens eksperts izmaksās 510 latus bez PVN, savukārt ar PVN tas ir 617 lati. Maksas cenrādis liecina, ka vienas augstākās izglītības iestādes akreditācija ar pieciem ekspertiem tai izmaksās 4080 latus bez PVN, bet ar PVN - 4937 latus.
Kā ziņots, Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultāti tiks daļēji izmantoti akreditācijas procesā. Valdība atbalstīja, ka projektā iegūtos rezultātus studiju virzienu akreditācijas vajadzībām Studiju akreditācijas komisija izmanto, tos atbilstoši izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām, ja tas nepieciešams atbilstoši Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajām vadlīnijām "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā".
Šim gadam no valsts budžeta akreditācijas procesam piešķirti 151 000 latu, lai augstskolām pirmā akreditācija būtu bez maksas. Tas attiecas uz tām studiju programmām, kas piedalījās AIP projektā, bet dalība tajā augstskolām bija brīvprātīga. Līdz ar to tām, kuras nepiedalījās, izmaksas būs jāsedz pašām. IZM aplēses liecina, ka tādas studiju programmas, kuras netika vērtētas projektā un kurām pašām būs jāsedz akreditācijas izdevumi, ir apmēram 50.
Valdība šodien skatīs arī IZM sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", paredzot noteikt, ka 2013.gadā augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai tās pilnvarota institūcija.
IZM nāca klājā ar priekšlikumu, ka pati varētu uzņemties studiju virzienu akreditācijas darba organizēšanu līdz šā gada beigām, lai nodrošinātu Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" vērtēto programmu un licenzēto, bet vēl neakreditēto studiju programmu akreditāciju.
Prioritāri akreditācija tiks nodrošināta tām 54 studiju programmām, par kuru īstenošanu izsniegta licence, bet kurām nav veikta pirmreizējā akreditācija.
Ministrijas piedāvātais nākotnes risinājums par to, kā notiktu regulārās akreditācijas, varētu būt tāds, ka augstskolas varētu izvēlēties EQAR kādu no 28 reģistrētajām Eiropas akreditācijas institūcijām. Tādējādi šī sistēma tiktu padarīta atvērta.
Uz atvērto sistēmu akreditācijas procesā, kas būs atbilstoša Eiropas standartiem un brīva no interešu konfliktiem, plānots pakāpeniski pāriet ar 2014.gadu. Ministrija esot gandarīta par šādu risinājumu un uzsver, ka tas ieviesīs augstus standartus akreditācijas procesa organizēšanā. Šāda prakse akreditācijas procesā tiekot izmantota arī citās valstīs. Paralēli tiek paredzēta iespēja veidot nacionālu akreditācijas institūciju, kura atbilst EQAR izvirzītajiem kritērijiem, norāda IZM.