Rīgā atkal sākas trakas rindas pēc pasēm

© F64 Photo Agency

Visgarākās rindas, lai nomainītu pasi, kopš aizvadītā gada nogales veidojas Rīgā. Šogad situācija uz labo pusi nemainīsies, jo beidzas termiņš ne tikai 2002. gadā izsniegtajām pasēm, bet arī 2008. gadā izsniegtajām biometriskajām pasēm.

Rīgā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās kopš 2. janvāra ir papildus pieņemti darbā 74 klientu apkalpošanas speciālisti, bet kopš šodienas nodaļām galvaspilsētā pagarināts darba laiks no pulksten 8 līdz 20. «Jau 2012. gadā sākās bums un cilvēki steidza mainīt pasi,» saka PMLP sabiedrisko attiecību darbiniece Lāsma Lapinska. Tuvāko trīs gadu laikā ievērojami pieaugs pieprasījums pēc personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas. Šogad plānots izsniegt personu apliecinošus dokumentus 578 000 personu, tas nozīmē – vismaz divreiz vairāk nekā 2012. gadā. Pērn pavasarī un vasarā PMLP nodaļas galvaspilsētā piedzīvoja līdzīgu situāciju, kad cilvēki telpas gandrīz gāza apkārt un stundām ilgi stāvēja rindās.

Tagad, lai izvairītos no nīkšanas rindā, ieteicams personas dokumenta nomaiņai pieteikties telefoniski, vienojoties par konkrētu apmeklējuma laiku. Pasi un personas apliecību jeb eID karti var noformēt jebkurā PMLP nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Iespējams, izdevīgāk ir aizbraukt uz Rīgai tuvāko apdzīvoto vietu.

Ja vien braucienam ārpus Latvijas nav nepieciešama tieši pase, tad nav arī vajadzības šo dokumentu iegūt šogad. Ja pasei ir beidzies lietošanas termiņš, bet ir saņemta eID karte, tad viss ir kārtībā. Ja pēc kāda laika tomēr nāksies noformēt dokumentus jaunas pases iegūšanai, sods par laikus nenokārtotu dokumentu nebūs jāmaksā. «Galvenais, lai cilvēkam ir viens personu apliecinošs dokuments – pase vai eID karte,» norāda L. Lapinska.

Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka Neatkarīgajai stāsta, ka pašlaik robežsargi nav konstatējuši simptomātiskus gadījumus, kad cilvēkiem, ar eID karti izceļojot, būtu radušās problēmas. Precīzāku informāciju robežsargi apkopos šomēnes. Lielākoties problēmas rodas pases derīguma termiņa dēļ. Katrā valstī ir atšķirīgas prasības pases derīguma termiņam, un, ja to nenoskaidro, tad gan var palikt uz robežas un tālāk netikt. Valsts nodeva nemainīsies, ja pasi kāds mainīs daudz ātrāk pirms tās derīguma termiņa beigām. Taču Eiropas Savienības valstīs Latvijā izsniegta pase ir derīga līdz pat pēdējai tās derīguma termiņa dienai, atgādina J. Pozņaka. Valsts robežsardzē atgādina, ka nepilngadīgiem bērniem, kuri ceļo vieni, ir nepieciešama notariāli apstiprināta vecāku pilnvara. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem pase izsniegta uz 50 gadiem, tā ir jāmaina, ja viņi vēlas izbraukt no Latvijas un ārpus Šengenas zonas valstīm.

***

uzziņai

PAR PASĒM UN eID KARTĒM

• Ceļošanai nav derīgas Latvijas pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002. gada 1. jūlijam (ar ielīmētu fotokartīti).

• Ceļošanai ārpus Šengenas zonas valstīm nav izmantojamas Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kas izsniegtas ar derīguma termiņu 50 gadi.

• Ar šīm pasēm var izbraukt tikai uz Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Igauniju, Itāliju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Norvēģiju, Ungāriju, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Slovēniju, Somiju, Spāniju, Šveici, Vāciju un Zviedriju.

• Uz Lielbritāniju vai Īriju ar šīm pasēm izbraukt nedrīkst, jo šīs Eiropas Savienības valstis neietilpst Šengenas zonā.

• Pēc Iedzīvotāju reģistra informācijas, šobrīd pases ar derīguma termiņu 50 gadi ir 82 000 Latvijas pilsoņu un 45 000 nepilsoņu. Ja pases turētājs neplāno tuvākajā laikā doties ceļojumos ārpus Šengenas zonas un pase ir nepieciešama tikai lietošanai Latvijas iekšienē, tad jaunu dokumentu noformēt nav vajadzības.

• Latvijas pilsoņa personas apliecība jeb eID karte ir izmantojama kā ceļošanas dokuments, dodoties uz Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Īriju, Islandi, Itāliju, Kipru, Lielbritāniju, Lietuvu, Lihtenšteinu, Luksemburgu, Maltu, Melnkalni, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Serbiju (uzturoties līdz 90 dienām), Slovākiju, Slovēniju, Somiju, Spāniju, Šveices Konfederāciju, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju.

• Latvijas nepilsoņiem ceļojumos ārpus Latvijas ir nepieciešama pase.

• Ja nepieciešama vīza, tad arī Latvijas pilsoņiem ceļošanai vajadzīga tikai un vienīgi pase!

• Ja noformē pasi un eID karti vienlaikus, valsts nodeva kopumā būs mazāka. Piemēram, personām bez atvieglojumiem 10 darba dienu laikā tas izmaksās 25 latus. Atsevišķi noformējot pasi un atsevišķi eID karti, tas maksās attiecīgi 20 latus un 10 latus.

Avots: PMLP, Valsts robežsardze

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais