Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparka atjaunošanai būtu nepieciešami aptuveni 177 miljoni latu, taču šādas naudas dienesta rīcībā, protams, nav, - šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputātiem atzina VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.
Viņš pastāstīja, ka lielākās problēmas dienestam sagādā tieši novecojušais autoparks un kritiskajā stāvoklī esošie ugunsdzēsības depo, kuru atjaunošanai savukārt vajadzētu nepilnus 193 miljonus latu.
Runājot par autoparku, Āboliņš skaidroja, ka VUGD rīcībā ir 406 automobiļi, no kuriem puse jeb 202 mašīnas būvētas uz "Zil" un "Kamaz" bāzes. Tās jau sen savu laiku ir nokalpojušas, turklāt patērē arī ļoti daudz degvielas.
Pēdējo piecu gadu laikā dienests ticis pie 78 jaunām automašīnām, no kurām 68 iepirktas tieši 2007.gadā. Tādējādi VUGD autoparks šajos piecos gados atjaunots aptuveni par 20%, taču tas absolūti nav pietiekami. Normāli būtu, ja ik gadu tiktu atjaunoti apmēram 20% autoparka, skaidroja Āboliņš, piebilstot, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem VUGD rīcībā vispār vajadzētu būt aptuveni četrreiz vairāk transportlīdzekļiem.
Viena ugunsdzēsības automašīna ar nepieciešamo aprīkojumu vidēji maksājot ap 250 000 eiro (175 000 latu). Nākamajā gadā jaunu automašīnu iegādei VUGD iecerējis apgūt 1,32 miljonus latu no dažādiem Eiropas Savienības projektiem.
Deputāts Jānis Ādamsons (SC) komisijas sēdē atzina, ka VUGD ir viens no retajiem dienestiem, kas, neraugoties uz finansējuma problēmām, pēdējos gados spējis saglabāt savu profesionalitāti. Ādamsons VUGD pārstāvjiem vaicāja, vai dienests ir izstrādājis kādu attīstības koncepciju tuvākajai nākotnei, lai būtu pamats no valsts budžeta prasīt līdzekļus, piemēram, depo remontam vai jaunu mašīnu iegādei.
Atbildot uz Ādamsona jautājumu, VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns skaidroja, ka ir bijuši mēģinājumi izstrādāt dažādas attīstības koncepcijas un stratēģiskus nākotnes plānus, taču tie visi valdībā "atdūrušies" pret finansējuma trūkumu, tāpēc arī nav tikuši apstiprināti. "Mēs nevaram uzstādīt stratēģisko mērķi uzbūvēt jaunus depo, ja mums tam nebūs finansējuma," norādīja Zitāns.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) komisijas sēdē vēlējās uzzināt, cik liela ir vidējā mēneša atalgojuma starpība ugunsdzēsējiem, kuri strādā Rīgā un katru dienu izbrauc uz neskaitāmiem izsaukumiem, un ugunsdzēsējiem, kuri strādā attālākos reģionos, kur nav tik daudz darba. Āboliņš atbildēja, ka šī starpība faktiski ir 17 lati, proti, ugunsdzēsējs Rīgā par darba bīstamību saņem 45 latu piemaksu, bet attālākos reģionos - 28 latu piemaksu. Rezultātā viens ierindas ugunsdzēsējs vidēji mēnesī "uz rokas" saņem aptuveni 270 latus.
Vairāki Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti pauda nožēlu par zemo ugunsdzēsēju atalgojumu, kā arī par nelielajām bīstamības piemaksu atšķirībām, kas neesot motivējošas. VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons papildināja, ka zemā atalgojuma dēļ problēmas rodas arī tad, kad ugunsdzēsēji jāpaaugstina amatā, jo pēc paaugstinājuma saņemšanas viņiem atalgojums tiek palielināts tikai par 20-30 latiem, turpretim stāšanās atbildīgākā amatā nereti atņem ugunsdzēsējam iespēju piestrādāt papilddarbos.
Komisijas sēdē izskanēja arī priekšlikums pilnveidot valsts ugunsdrošības politikas vadlīnijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.-2020.gadam. Deputāti vienojās 2013.gada pavasarī rīkot izbraukuma sēdi uz vienu vai vairākiem VUGD depo, turklāt šajā izbraukuma sēdē tikšot pieaicināts arī finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.