Sumbri Papē uzvedas kā huligāni
 

Pēc triju gadu ilgas mocīšanās Papes dabas parks jāatzīst par neveiksmīgu vietu sumbru populācijas atjaunošanai – dzīvnieki ik rudeni slīkst pārplūdušajās pļavās, atbildīgās institūcijas nespēj vienoties par kopīgu saimniekošanu, bet vietējie iedzīvotāji ir nomocījušies, diendienā biedējot prom no saviem sējumiem ziņkārīgos milzeņus.

Lielākā problēma šajās rotaļās ar dabu izrādījusies nevis dzīvnieku spēja piemēroties cilvēku iegribām, bet pašu cilvēku neprasme pārvaldīt mākslīgi izveidoto vidi. Par Papes ezeru un aizsargājamajām dabas teritorijām teorētiski atbild Vides ministrija, par slūžām, kas ezeru savieno ar jūru – Rucavas novads, par pārplūstošajiem polderiem – Zemkopības ministrija, Nīcas novadam jāskaidrojas ar neapmierinātajiem iedzīvotājiem. Viņiem savukārt nav ar ko īsti runāt, jo Papes dabas pārvaldi Ministru kabinets ir aizmirsis izveidot. Pēdējo apstākli par būtiskāko uzskata Nīcas novada mērs Agris Petermanis. Latvijai neraksturīgo lielo zālēdāju ieviešana Latvijas vidē ir Pasaules dabas fonda projekts. Taču sabiedriskā organizācija saviem spēkiem nespēj atrisināt no Eiropas atvesto dzīvnieku un vietējo iedzīvotāju domstarpības.

Dzīvnieki bēg no ūdens

Šobrīd Papes pļavās mīt aptuveni 90 taurgovis, aptuveni 60 Konik Polski šķirnes zirgi, kas selekcionēti kā savvaļas zirga tarpāna pēcteči, un 11 sumbri. Tieši ar pēdējiem ir radušās vislielākās problēmas. Ik rudeni, paaugstinoties ūdens līmenim ezerā, viņiem atvēlētajos 200 hektāros piekrastes pļavas faktiski pazūd zem ūdens – slūžas, kas ezeru savieno ar jūru, kā nākas nestrādā, un dzīvniekiem neatliek nekas cits, kā glābt savu ādu, laužoties cauri nožogojumiem. Turklāt, kā stāsta Pasaules dabas fonda īstenotā projekta vadītājs Ints Mednis, tagad klāt nākusi vēl viena problēma, proti, izbaudījuši brīvību, sumbri vairs nevēlas tikt ierobežoti. Viņi izbradā labības sējumus, baida cilvēkus un mājlopus, izrakņā kartupeļus, nograuž ābeles tā, ka pāri paliek vien pliki stumbeņi, līdz vēderam iestieg puķu dobēs. Vismaz pēc iedzīvotāju sūdzībām, sumbri uzvedas kā tāda huligānu banda.

Iedzīvotājus pataisa par muļķiem

Kalnišķu iedzīvotāja Gunta Vecpils ir noraizējusies par savu 1000 augu lielo kolekciju. Pēc kaimiņu ābeļu apēšanas sumbri mēģinājuši attaisīt arī viņas dārza vārtiņus, pagaidām gan nesekmīgi. Savukārt viss, kas atrodas ārpus žogam, esot izpostīts. "Šie dzīvnieki ir ļoti simpātiski, bet kādam taču ir par viņiem jārūpējas!"

Pēdējo triju gadu laikā iedzīvotāji daudzkārt nākuši kopā, rakstījuši vēstules, prasījuši projekta īstenotājus uzņemties atbildību par savu rīcību, taču viss velti. Sumbri vazājas kā vazājušies, bet Vides ministrija iedzīvotājiem atbildējusi, ka pēc izkļūšanas no dabas parka teritorijas, sumbri kļuvuši par savvaļas dzīvniekiem, tāpēc tā nevarot atbildēt par viņu nedarbiem. Taču Medību likumā par sumbriem nav ne vārda. Šāda pozīcija ir izdevīga arī apdrošinātājiem, kas atteikušies maksāt par apēstajām ābelēm.

Vietējā iedzīvotāja Ruta Rokjāne jau jūtas nogurusi no cīņas ar nelūgtajiem viesiem: "Lai viņus aizbiedētu, mums ir jābļaustās, jātēlo kaut kādi muļķi, jāskrien viņiem virsū, baidoties, ka viņi skries pretī." Iedzīvotāji pieprasa kārtīgu žogu apkārt sumbriem atvēlētajai teritorijai. Savukārt Pasaules dabas fonds neredz jēgu sakārtot sumbru aploku, kamēr nav nodrošināta ūdens novadīšana no pārplūstošajiem polderiem. Sakārtot slūžas vai to vietā ierīkot dabisku pārplūdi neesot iespējams, jo ezers vispirms jāieraksta zemesgrāmatā, un to naudas trūkuma dēļ kavējas darīt Vides ministrija. Visas šīs problēmas bija jāatrisina, pirms uz Papi no ārzemēm tika atvesti dzīvnieki.

Ministrija reintrodukciju neatbalsta

Rēķinoties ar to, ka drīzumā ūdenslīmenis atkal celsies, fonds ir sarūpējis barību sumbru piebarošanai ziemā, kas pēc būtības ir pretrunā projekta jēgai. Pašreizējos apstākļos lielie zālēdāji nav spējīgi izdzīvot.

Turklāt nav arī skaidrs, vai Latvijai ir jāievieš jaunas dzīvnieku sugas tikai tāpēc, ka vecās Eiropas valstis tādējādi vēlas kompensēt ar intensīvu lauksaimniecisko ražošanu dabai nodarīto kaitējumu. Idejai par lielo zālēdāju iekļaušanos savvaļas ainavā, kā izrādās, vairs nav valstiska atbalsta. Vides ministrija Neatkarīgajai paskaidro: "Sumbri šobrīd dzīvo Papes dabas parka teritorijā kā lauksaimniecības dzīvnieki, kas nodrošina dabīgu pļavu noganīšanu. Vides ministrija neatbalsta sumbru atjaunošanas projektu kā sugas reintrodukciju Latvijas dabā.