Vides ministrija, kas 2003. gadā pietiekami aktīvi neiebilda Pasaules dabas fonda iecerei introducēt Latvijas dabā sumbrus, tagad pilnībā distancējas no problēmām, ko izraisījusi milzīgo zālēdāju nekontrolēta izlaišana savvaļā Papes apkaimē.
Vēstulē fondam vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) paziņojis: "Eiropas sumbra atjaunošanas projektu uzskatām par nelietderīgu un finansiāli neatbalstāmu." Pēdējā daļa šai teikumā tieši attiecas uz vietējiem Kalnišķu iedzīvotājiem, kuru īpašumus sistemātiski bojā nepieskatītie dzīvnieki. Viņiem tādējādi tiek liegtas kompensācijas, piemēram, par elektriskajos ganos nosvilināto elektrību, ar ko nākas apjozt saimniecības, lai kaut ko izaudzētu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka savvaļā no pārplūdušajām ganībām izbēgušais sumbru bars tagad kā tāda huligānu banda siro pa apkaimi, posta stādījumus un biedē ļaudis. Neliekoties ne zinis par šo situāciju, abi atbildīgie – Vides ministrija un Pasaules dabas fonds – dara pāri veciem cilvēkiem. Lielākā daļa te ir pensionāri. Kalnišķu iedzīvotāja Ruta Rokjāne skaidro, ka tieši tāpēc sumbru ieviesēji vēl nav iesūdzēti tiesā – trūkst līdzekļu, trūkst uzņēmības. Tikmēr fonds un ministrija turpina neauglīgu retoriku, kas nekādi nav vērsta uz problēmas risināšanu.
Pasaules dabas fonda Latvija direktors Uģis Rotbergs gan neuzskata, ka sumbru projektā sabiedriskā organizācija būtu cietusi sakāvi. Gluži otrādi – izmukušie sumbri pierādot, ka ir pilntiesīga Latvijas dabas sastāvdaļa. Taču sakāve ciesta administratīvajā cīņā ar ministriju. Šobrīd pastāvot tikai divas rīcības alternatīvas: vai nu jāsaved kārtībā Papes ezera slūžas un jāuzbūvē apkārt sumbru teritorijām Berlīnes mūris, kam nav naudas, vai arī dzīvnieki jāpārved uz citurieni. Piemēram, citu – sumbriem draudzīgāku – pašvaldību vai pie kādiem privātiem zemes īpašniekiem. Pagaidām gribētāju neesot. U. Rotbergs pieļauj – sliktās ekonomiskās situācijas dēļ.
Tātad ticamāks ir trešais variants. Sumbri, ignorējot Vides ministrijas nepatiku, Latvijā izplatīsies paši uz savu galvu.
Realitātē sumbri jau šobrīd ir savvaļas dzīvnieki, kaut arī neviens normatīvs akts tos par tādiem neatzīst. Šoziem viņu bars kļūs vēl lielāks – piedzims jaunā paaudze, un līdz ar to arvien lielākam kurzemnieku skaitam sumbri radīs sarežģījumus.