Ap Noras Bumbieres pieminekli turpina virmot kaislības

© F64

Neraugoties uz to, ka visu laiku Latvijas skaistākās balss īpašnieces, dziedātājas Noras Bumbieres paredzētajā piemiņas zīmes atklāšanas dienā, piemiņas zīme nebija pabeigta, Noras Bumbieres fonds izplatījis paziņojumu, norādot, ka nevaino tēlnieku Kārli Īli necienīgā attieksmē.

 Vienlaikus fonds vēlas atsaukt publiskajos medijos izskanējušās ziņas par mākslinieka šķietami bezatbildīgo rīcību un nespēju laikus saplānot darbus un paredzētajos termiņos izgatavot Noras Bumbieres piemiņas zīmi.

Šis laiks nav bijis viegls Noras Bumbieres fondam, kas ir privāta sabiedriska iniciatīva un paveicis milzu darbu dziedātājas muzikālā mantojuma popularizēšanā, piemiņas zīmes konkursa realizācijā un tam nepieciešamo līdzekļu vākšanā. Diemžēl piemiņas zīmes realizācijas beigu etapā fonds saskārās ar iepriekš neparedzētām finanšu grūtībām un tam nebija iespējas laikus nodrošināt mākslinieku ar nepieciešamajiem līdzekļiem materiālu iegādei.

Tēlnieks Kārlis Īle ir zināms kā sava aroda lietpratējs un mākslinieks, kas nežēlo savu laiku, enerģiju un resursus, lai uzticēto darbu paveiktu godprātīgi un paredzētajā termiņā arī situācijās, kad apstākļi nav labvēlīgi.

Noras piemiņas pasākumu neiztrūkstoša sastāvdaļa ir koncerti ar dziedātājas repertuāru citu mākslinieku izpildījumā. Par godu piemiņas zīmes atklāšanai, Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra "Kultūra" uzņēmās organizēt vērienīgu dziedātājas piemiņas koncertu. Vasaras sākumā tika noslēgta mutiska vienošanās par ātrāku piemiņas zīmes atklāšanas datumu, jo tieši šajā datumā bija iespējams vienkopus sapulcēt ievērojamākos Noras līdzgaitniekus un tautā mīlētus skatuves māksliniekus. Tēlnieks norāda, ka tas esot bijis racionāls un pamatots lēmums, jo pieminekļa projekts bija labi sagatavots, un tajā brīdī nekas neliecināja par to, ka sekos sarežģījumi ar finansējumu atlikušo materiālu iegādei, tāpēc darbu tiešām varēja izpildīt nedēļu ātrāk.

Diemžēl saistībā ar finansējuma un pasūtīto materiālu kavēšanos, māksliniekam atvēlētais laiks piemiņas zīmes pabeigšanai krasi saruka un, lai to kompensētu, tēlnieks par saviem privātajiem līdzekļiem piesaistīja pieredzējušu tēlnieku un tehnisko darbinieku komandu, kā arī pēdējās nedēļās strādāja arī naktīs. Redzot, ka darbi intensīvi rit un piemiņas zīmes izgatavošana tuvojas noslēgumam, doma par neveiksmi šķita neiespējama. Taču reizumis diena vai divas mēdz būt izšķirošas.

Kārlis Īle skaidro: "Sadedz, savu balsi meklējot" ir unikāla lielformāta skulptūra, kas sastāv no daudzām niansētām detaļām, kas novietotas uz granīta pamatnes un savienotas kompozicionāli plastiskā veselumā. Šādu mākslas darbu radīšanā katrai detaļai un tās montāžai veltāmo laiku izrēķināt ar matemātisku precizitāti ir neiespējami un montāžas procesā pēdējās detaļas aizņēma vairāk laika kā paredzēts. Un, kaut arī līdz pēdējam brīdim turpinājām intensīvi strādāt, pietrūka laiks šo virsmu mākslinieciski kvalitatīvai fināla apstrādei. Šis ir vienīgais projekts manā ilggadējajā darbībā, ko neesmu nodevis paredzētajā termiņā un kā mākslinieks esmu ļoti satriekts."

Noras Bumbieres fonda dibinātāja un dziedātājas māsa Māra Zustrupa, kas ir piemiņas zīmes iniciatore, norāda, ka projekts, kaut ar nelielu kavēšanos, ir nonācis finiša taisnē un visi tajā iesaistītie ir darbojušies ar milzīgu pašaizliedzību un entuziasmu. Viņa uzskata, ka nevajag nevienu vainot, jo ir darīts viss, lai mērķi sasniegtu.

Māra Zustrupa piebilst: "Noras dziļākā būtība bija dziedāt. Dziedāt cilvēkiem. Un, nenoliedzami, skatuve. Un manai māsai, iespējams, labpatīk, ka pieminekļa atklāšana notiktu divas reizes."

Fonds norāda, ka piemiņas zīmes atklāšana tiks saskaņota ar Jelgavas pašvaldību un izsaka siltu pateicību visiem Noras Bumbieres talanta cienītājiem, kas devuši savu artavu piemiņas zīmes tapšanā un jo īpaši Jelgavas pašvaldības organizācijām, kas šādā grūtā brīdī nāca talkā un nodrošināja daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem pieminekļa pabeigšanai. Tāpat fonds izsaka pateicību arī tēlniekam Kārlim Īlem par ieguldītajiem privātajiem līdzekļiem piemiņas zīmes izveidē un novēl godam pabeigt Noras piemiņas zīmes izgatavošanu.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais