Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments šodien nolēmis noraidīt Romas katoļu baznīcas Latvijā kardināla Jāņa Pujata un bijušā Saeimas deputāta, tagadējā Rīgas domes deputāta Jāņa Šmita (LPP/LC) blakussūdzību par Administratīvās rajona tiesas 15.maija lēmumu, ar kuru viņiem abiem un biedrībai "No pride" atteikta piedalīšanās trešās personas statusā lietā par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" gājiena rīkošanu.
Kā informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte, līdz ar to Pujats un Šmits netiek pieaicināti šai lietā trešās personas statusā un Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Izskatītajā lietā Senāts izšķīra jautājumu, vai personas, kurām ir atšķirīgi uzskati par sapulces un gājiena organizēšanu, var tikt pieaicinātas lietā kā trešās personas, lai aizsargātu sabiedrības intereses, skaidroja Priedīte.
Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija 8.maijā saskaņoja "Mozaīkas" 2009.gada 16.maijā paredzētu sapulci Rīgā, Vērmanes dārzā. Vēlāk 34 pašvaldības deputāti iesniedza domes izpilddirektoram iesniegumu ar lūgumu atkārtoti lemt par minēto pasākumu. Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija 14.maijā sasauca atkārtotu sēdi, kuras rezultātā pilsētas izpilddirektors pieņēma lēmumu aizliegt 16.maijā iecerēto pasākumu.
"Mozaīka" 2009.gada 14.maijā iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūdza atcelt pilsētas izpilddirektora aizliegumu rīkot sapulci un gājienu atbilstoši 8.maija sēdē saskaņotajam maršrutam. Dienu vēlāk, 15.maijā, "Mozaīkas" pieteikumu tiesa apmierināja, un tā noraidīja Pujata, Šmita un "No pride" lūgumu par piedalīšanos lietā trešās personas statusā. Par minēto lēmumu Pujats un Šmits iesniedza blakussūdzību.
Kā pastāstīja Priedīte, no iesniegtajām blakussūdzībām izriet, ka Pujata un Šmita nolūks, vēršoties tiesā, bija aizsargāt sabiedrības intereses - tikumību - attiecībā uz sapulču un gājienu rīkošanu. Apstāklis, ka sūdzības iesniedzēji ir sabiedrības locekļi un sabiedrības tikumības apdraudējums skar katru no viņiem, nav pamats, lai pieaicinātu viņus kā trešās personas konkrētajā lietā. Lai tiesa konstatētu, ka personai ir tiesības vērties tiesā, aizsargājot konkrētas personas subjektīvās publiskās tiesības, šādām tiesībām ir jābūt tieši un konkrēti norādītām, skaidroja Priedīte.
Arī Administratīvā procesa likuma 31.panta 2.daļas izņēmums nav pamats, lai lūgumu par pieaicināšanu lietā trešās personas statusā apmierinātu. Likumdevējs nav paredzējis šādas izņēmuma tiesības vērsties tiesā, lai aizsargātu sabiedrības intereses, nepastāvot subjektīvo publisko tiesību aizskārumam. Vēl jo vairāk, likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 17.panta 1.daļā ir noteikts, ka tikai pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu, nevis atļauju, var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. No minētās normas izriet, ka atļauju rīkot sapulci, gājienu vai piketu faktiski tiesā var pārsūdzēt tikai persona, kura ir lūgusi pašvaldībai atļauju rīkot sapulci, gājienu vai piketu, skaidroja Priedīte.
LETA jau ziņoja, ka 14.maijā "Mozaīka" vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot tai atcelt Rīgas domes lēmumu par aizliegumu rīkot Draudzības dienu pasākumus. Dienu vēlāk tiesa pieņēma "Mozaīkai" labvēlīgu lēmumu, līdz ar to 16.maijā pasākums Vērmanes dārzā varēja notikt. Tas noslēdzās mierīgi, bez jebkādiem starpgadījumiem.