Tādi gadījumi kā tiesneša Ziedoņa Strazda un Skaidrītes Buivides kriminālpārkāpumi ir iespējami arī lielākajās un caurspīdīgākajās demokrātijās un vainot Tiesu administrāciju (TA) šādos gadījumos nav jēgas, jo tā ļoti labi strādā, aģentūrai LETA par TA atbildību par tiesnešu pārkāpumiem fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanā pauda tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) padomnieks Jānis Tomels.
"Vainot TA šajā situācijā nevajag, jo visas administratīvās un saimnieciskās lietas ir konkrēto tiesu priekšsēdētāju pārziņā un kompetencē," skaidroja Tomels. Viņš norādīja, ka tas bija paša tiesneša Strazda "savdabīgs" interpretējums par saimniecisko darbību, līdz ar to pret TA nekādu sankciju nebūs.
"TA līdz šim ir darbojusies ļoti labi, sevišķi - ja runa ir par saimnieciskajām darbībām un tiesu administrēšanu," uzsver Tomels.
Tomēr viņš atzīst, ka šis gadījums iezīmēs turpmākās izmaiņas tiesu administrēšanas pasākumos. "Pēc šāda notikuma tieslietu sistēmā gan ministram, gan TA ir padomā izskatīt visus aspektus, ko varētu izmainīt, - tas iezīmēs jaunus virzienus un jaunu drošības mehānismu izveidi," secināja Tomels.
TA pārstāve Līva Rancāne apstiprināja, ka tikai konkrētās tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par atbilstošas iekšējās kontroles mehānisma izveidošanu, lai nodrošinātu piešķirto resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu, kas izriet no likuma par tiesu varu. TA, organizējot un nodrošinot tiesu administratīvo darbu, rīkojas likumā noteiktās kompetences ietvaros.
Jautāta, vai fiktīvo darbinieku klātbūtne nevarēja tikt novērota rīkotajos semināros vai kursos, Rancāne norādīja, ka semināri tiek veikti tiesnešiem un tiesu priekšsēdētājiem kvalifikācijas paaugstināšanai, tāpēc fiktīvu personu klātbūtnes neesamība no TA puses nevarētu tikt piefiksēta.
Rancāne piebilda, ka tiesu priekšsēdētāji ir atbildīgi par semināru nepieciešamību konkrētajiem darbiniekiem: "Tiesas priekšsēdētājs, izvērtējot attiecīgo mācību tēmu, darbinieka novērtējumu, noslodzi, zināšanas un darba rezultātus, nosaka, kuram darbiniekam darba pienākumu veikšanai ir nepieciešams apmeklēt konkrētās mācības, tās organizējot ne tikai tiesnešiem un tiesu priekšsēdētājiem."
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tika uzdots jautājums, vai "mirušo dvēseļu" nodarbināšanā varētu būt vainojams tikai konkrētās tiesas priekšsēdētājs, ja personāla jautājumus jau vairākus gadus kārto tieši TA. KNAB preses pārstāve Ieva Kucika norāda, ka izmeklēšanas interesēs KNAB nesniegs komentārus par izmeklēšanas virzieniem. "Izmeklēšanas gaitā tiks vērtēta citu iespējami iesaistīto personu atbildība, kā arī tas, kā bija iespējams noziedzīgu nodarījumu veikt daudzu gadu garumā," sacīja Kucika.
Kā ziņots, KNAB darbinieki Strazdu aizturēja 7.augustā aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.
Kriminālprocess kopumā sākts pret diviem tiesnešiem. Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.
Otra tiesu sistēmas amatpersona, kas iesaistīta KNAB sāktajā kriminālprocesā, ir Rīgas apgabaltiesas (RAT) Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Skaidrīte Buivide, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Buividei ir piemērots drošības līdzeklis, un tas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Buivide pēc liecību sniegšanas KNAB ir saslimusi, un viņai izsniegta darba nespējas lapa.
Strazdam līdz 21.augustam Tieslietu ministrijai (TM) ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi par savu rīcību saistībā ar kriminālprocesu par fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitītās naudas izmantošanu. Pēc paskaidrojumu saņemšanas un izskatīšanas varēs sasaukt Tiesas disciplinārkolēģiju.
Strazds saskaņā ar viņam piemēroto drošības līdzekli tomēr drīkst pildīt tiesneša pienākumus, iepriekš atzina viņa aizstāvis Pāvels Rebenoks. Rebenoks skaidroja, ka Strazds nedrīkst pildīt tikai tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus, taču var strādāt par tiesnesi, tostarp iztiesāt lietas. Tas izriet no likuma par tiesu varu. Par tiesnesi viņš varot strādāt līdz brīdim, kad pret viņu tiek sākta kriminālvajāšana.
Tomēr nav zināms, vai Strazds tuvākajā laikā atsāks pildīt tiesneša pienākumus, jo šodien viņš devies pie ārstiem. Pēc Rebenoka teiktā, jau pirms aizturēšanas Strazdam bija pasliktinājusies veselība, bet aizturēšanas fakts un no tā izrietošais stress radījis savu ietekmi uz veselību. Iespējams, ārsti izlems, ka Strazdam nepieciešams izsniegt darba nespējas lapu.
Tāpat Strazdam saskaņā ar KNAB piemēroto drošības līdzekli reizi nedēļā jāierodas kādā policijas iecirknī.
Arī Rīgas apgabaltiesas RAT Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Buivide varēs turpināt tiesneses pienākumu pildīšanu, kad atgriezīsies darbā pēc darba nespējas laika, informēja tiesas kancelejas vadītājs Ingars Sprukts.
Patlaban Buividei ir izsniegta darba nespējas lapa un viņas pienākumus izpilda tiesnese Ligita Gavare. Visas tiesneses Buivides lietas tiks noņemtas no izskatīšanas. Pēc RAT priekšsēdētājas Sandras Strences lūguma KNAB RAT atsūtījis pieejamo informāciju par ierosināto kriminālprocesu pret tiesnešiem Strazdu un Buividi, tomēr no RAT puses nekādas sankcijas vēl nesekos.