Rīgas pilsētas Zemgales tiesas priekšsēdētājam Ziedonim Strazdam, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, pieder nekustamie īpašumi Jūrmalā un Rīgā, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.
Kā ziņots, Strazds tiek turēts aizdomās par fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitītās naudas izmantošanu.
Jūrmalā tiesas priekšsēdētājam pieder zeme un dzīvojamā ēka, bet Rīgā - zeme un dzīvoklis. Pērn viņš arī iegādājies 2011.gada izlaiduma automašīnu "Subary Legacy". Šīs markas automašīna Strazdam bijusi arī iepriekš. Tādu pašu spēkratu viņš iegādājies 2006.gadā, bet pērn, iespējams pārdevis un nopircis jaunāku modeli.
Bankā "Citadele" Strazdam ir bezskaidrās naudas uzkrājums 3310 latu apmērā. Parādsaistību viņam nav.
Pagājušajā gadā Strazds no savas mirušās mātes mantojumā saņēmis 8000 latus, kā arī 28 gleznas, kuru kopējā vērtība ir 24 100 lati. Pārdodot īpašumu, Strazds pērn saņēmis 8300 eiro (5833 latus). Īpašuma veids deklarācijas publiskojamajā daļā nav norādīts, taču tā varētu būt minētā "Subaru" automašīna.
Darba algā viņam samaksāti 21 633 lati. Vēl nepilnus 40 latus tiesas priekšsēdētājs guvis kā procentus no bankā ieguldītās naudas.
Jauno automašīnu Strazds iegādājies par 19 500 latiem, secināms no viņa deklarācijas sadaļas par pērn veiktajiem darījumiem.
Kā ziņots, KNAB preses pārstāve Ieva Kucika aģentūrai LETA apliecināja, ka KNAB darbinieki ir aizturējuši kādu Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturētais ir Strazds. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā ir veiktas arī vairākas kratīšanas un citas kriminālprocesuālas darbības.
Kriminālprocess sākts pret diviem tiesnešiem. Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.
Krimināllietas materiāli liecina, ka tiesas priekšsēdētājs pamudinājis vairākas personas noformēt fiktīvas darba tiesiskās attiecības, lai iegūtu iespēju rīkoties ar fiktīvi nodarbinātajām personām paredzēto atalgojumu. Tāpat KNAB rīcībā esošie pierādījumi dodot pamatu uzskatīt, ka atbalstu iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir sniedzis cits - Rīgas apgabaltiesas tiesnesis.
Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu ir pieņēmis Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, izvērtējot KNAB iesniegtos materiālus, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai - īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.
Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja vietniece Aiga Freimane aģentūrai LETA atteicās komentēt KNAB veiktās darbības. Viņa arī sacīja, ka neesot saņēmusi nekādu informāciju par biroja darbinieku veiktajām darbībām.